| Date: | 2006-03-20 09:12 |
| Subject: | reto zobu piesaucēji. |
| Security: | Public |
man ir līkas kājas.
man šķībs deguns.
un truls prāts.
es nevienam neesmu vajadzīgs.
mani neviens nemīl.
esmu resna.
un zobi man reti...
un tas viss tikai tādēļ, lai klausītāji mestos oponēt
- ai, cik gudrs un skaists no skata esi, gaudotāj!
vai tiešām nav bail koķetēt?
ja nu izdodas piesaukt.
ja pēkšņi dabon tās kājas līkās un visu citu šķībo un trulo....
vai nav bail?
arī man.
4 comments | post a comment
| Date: | 2006-02-28 19:27 |
| Subject: | par veiklību. |
| Security: | Public |
dikti gribēju noslēpt to, cik maza esmu.
nesanāca.
noķēra.
tik vien izdvesa - a, es zinu... [ko tu darīji pagājušajā vasarā].
un nu man baisi kauns.
kā lai samācās ja nu ne gluži melot, tad vismaz veikli izlikties.
p.s. vēl viens talants, kura man nav.
post a comment
| Date: | 2006-02-23 11:39 |
| Subject: | par solidaritāti. |
| Security: | Public |
...un idiote kā vienmēr esmu es.
un atliek tikai vienam to pateikt skaļi,
lai visi mātu ar savām matainajām galvām:
nuja, nuja, man jau sen tā likās, nuja, nuja.
kāda apbrīnojama solidaritāte!
bļin.
2 comments | post a comment
| Date: | 2006-02-20 18:31 |
| Subject: | par koķetēšanu. |
| Security: | Public |
ak, cik ļoti kārojas, lai piedāvājumu būtu tik daudz,
ka vismaz pa reizei varētu atļauties izlikties par mazu, kaprīzu ķēniņu,
saviebt degunu, visādi gorīties un sīkā balstiņā klaigāt:
ņehoču, ņebudu, ņehoču, ņebudu!
bet kas man dos!
tas tikai tiem, kas ķēniņi, kas vienīgie,kaut arī vissūdīgākajā kaktu valstiņā,
tomēr ķēniņi, tomēr vienīgie...
viss ir tik ļoti nopietni, tik ļoti vienu reizi un tik ļoti smalkiem burtiņiem,
ka bail koķetēt -
sabīsies un novītīs vēl.
post a comment
| Date: | 2006-02-01 19:06 |
| Subject: | no fizikas neko. |
| Security: | Public |
neko nejēdzu no fizikas, un nu tas ļauj man brīnīties vienu čukčas lielu brīnījienu.
un pie reizes pasmaidīt par sevi tādu lādzīgu smīnu.
šodien brīnos par tanti, kura, tikko modusies pasaules lielākā okeāna viņā malā,
uzreiz pēc brokastu sendvičiem uzmetas manai ausij un čukst kaut kādas pasakas par savām draudzeņu un radu būšanām.
bet starp mums vesels okeāns viļņojas...
nez vai tie vārdi ar kuģi vai zemūdeni?
p.s. gudrajiem un vismaz saprātīgajiem visas tiesības saviebties manas muļķās sabiedrības priekšā,
bet man - cerība, ka telekomunikācijas nav vienīgā dīvainība, kas varētu iepriecēt.
post a comment
| Date: | 2006-01-31 17:44 |
| Subject: | par plūšanu. |
| Security: | Public |
viss plūst, viss... bet nekas nemainās.
post a comment
| Date: | 2006-01-30 20:00 |
| Subject: | vai mazohisms? |
| Security: | Public |
sev nesaprotamu iemeslu dēļ esmu izvēlējusies nodarbi, ar kuru pat vairāku gadu laikā neesmu iemācījusies mierīgi sadzīvot.
ja mans viedoklis par to mainās atkarībā no visneiedomājamākajiem apstākļiem, tad viņa gan konsekventa - allaž dzen mani grīdā.
nu gluži vai tiešā nozīmē.
šobrīd tas tuvojas savam apogejam - pat sapņos esmu sākusi Herakla cienīgus staļļus mēzt...
un atkal gluži vai tiešā nozīmē.
pagājušajā naktī sapņoju, ka beržu grīdu skolā, kurā mācījos pirms teju vai divdesmit gadiem.
beržu, beržu.
laiks skrien.
kā netīrs, tā netīrs.
sarodas kaut kādi ļaudis, un man šaušalīgs kauns, ka ATKAL neesmu varējusi izdarīt nedz labi, nedz laikā.
turklāt esmu totāli akla un neredzu (vai vismaz gana stulba un nesaprotu, ka jau sen redzu), kur ir tā fatālā kļūda
arvien cenšos sev iestāstīt, ka mazohisms nav tā precīzākā manu darba gaitu diagnoze.
taču tas mani nemierina.
sasodīts!
2 comments | post a comment
| Date: | 2006-01-26 10:07 |
| Subject: | par daudzo. |
| Security: | Public |
starp griķu putru un matu žāvēšanu šorīt dzirdēju fragmentu no LR1.
tur kāda jauka sievietes balss citēja Mocarta vētules mātei, māsai un sazin kam vēl
un galu galā secināja, ka "...šajā un ne tikai šajā periodā dižais mākslinieks
brauca pie visādiem augstmaņiem, kniksēja un runāja visādas dīvainas lietas,
bet neko daudz jau arī negribēja - tikvien to, lai ļaudis viņu mīl un klausās viņa mūziku..."
un man arvien bija licies, ka tas ir sasodīti daudz.
pat ģēnijam.
post a comment
| Date: | 2006-01-25 17:59 |
| Subject: | laika zīmes. |
| Security: | Public |
katram laikam sava zīme.
mēģinu mācīties.
pagājušajā posmā meklēju cēlo, aģitēju par to sevi un citus.
spriedelēju par procesu kā mērķi un centos to ieraudzīt skaistu.
tagad neprofesionāli maskēta vienaldzība rēgojas visās malās.
tad nu mēģinu vismaz sevi pierunāt un vismaz šajā laukā godīgi spēlēt
- ja vienalga, tad vienalga un nekādus vājus smaidus un lipīgus vārdus.
diez ko jau nesanāk.
jāatzīst.
post a comment
| Date: | 2005-12-30 09:22 |
| Subject: | par solīšanu |
| Security: | Public |
arvien pārsteidz tā dīvainā vēlme, tuvojoties vecā gada pusnaktij, vismaz par kaut ko un vismaz sev solīties
- būšu labāka, strādāšu vairāk, ēdīšu mazāk, dzīvošu gudrāki, taupīšu naudu un turēšu muti.
esmu gana veca, lai vismaz simtu piecas reizes tikai uz savas ādas vien būtu piedzīvojusi šādu solījumu totālu bezjēdzību.
un tomēr jau tagad jūtu, ka ap manu pauri kā stulbuma galaktikas centru spieto vesels lērums solījumu.
p.s. šogad jauninājums - dažus apsolīšanas meistarstiķus kāds ar melnu uz balta iemūžinājis. die's do'...
post a comment
| Date: | 2005-12-07 17:07 |
| Subject: | nekad nav labi. |
| Security: | Public |
nekad nav labi, johaidī, nekad. ja pašam patīk, citi uzklucē, nu bet, ja pat man nepatīk, tad nav ko runāt.
eh, būs vien jāiet mājās.
p.s. ja vismaz rupja lamāšanās man nāktos tā viegli un virtuozi - uh, ka dotu vaļā!
post a comment
| Date: | 2005-11-04 18:39 |
| Subject: | subordinācija |
| Security: | Public |
subordinācija ir jāievēro.
un ne jau tālab, ka mana pašapziņa būtu atkarīga no priekšnieku atzinības un padoto kniksēšanas. nē! zem tā garā, niknā vārda slēpjas tik vien kā spēles noteikumi jeb elementāra kārtība.
tas viss.
bet nē, - kādas tik atrakcijas daži nepamanās izspēlēt.
"tu man tā, labi, es šitā - aizeju ar tavu bosu tēju padzert..."
nu tracina tas mani. uh, kā tracina!
būs jāiet krievu armijā, pieriebies šitas brīvmākslinieku/intrigantu bataljons.
p.s. zinu, jau zinu - kārtība-stagnācija, revolucija-attīstība.
tikai man nez kāpēc simpātiskāka šķiet buržuju, aristorātu un pāris bālu karaļu sabiedrība,
bet proletariāta vēsture kaut kā nevilina tomēr.
būs jāiet armija.
točna.
2 comments | post a comment
| Date: | 2005-10-07 16:39 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
kā rūpīgs frizieris dzīve stāv man blakus un apšņikā jebkuru prieku kā poniju, izfilē rūpīgi pa matam, pa matam vien.
un, pasarg dies', ja vēl gandarījums ceļā gadās. to sagriež sīki un smalki iesaiņo polietilēna maisiņā vai, vēl labāk, vakuumā un izolē no manis, un nodezinficē katru saskares punktu. tā, ka ni smakas nipaliek.
visu nedēļu - bez kompromisiem. kā sacīkšu zirgam asins smārds, tā jātniekam uzvara un kantora žurkai izgrauztā tuneļa galā siers jeb nedēļās nogale un tīra sirdsapziņa.
man atkal nekā.
post a comment
| Date: | 2005-10-04 21:30 |
| Subject: | tas nevien skan ārprātīgi. |
| Security: | Public |
šodien domāju par "rotēšanu un sauso atlikumu".
tas nevien skan ārprātīgi, bet tā arī ir.
visu dienu uzriņķi uzriņķi vien ap, vells viņu sazin, kādu mistisku asi.
kājas ap krēslu (nu to ar ritentiņiem), galva ap rumpi, zeķubikses ap miesas varenāko daļu, acis uzriņķi, mēle uzriņķi. ausis rotē, zirgaste ar' un domas (ja vien histērisku vairāk un mazāk abstraktu vienību pingpongu var tik glaunā vārdā saukt).... ai, virpuļi, virpuļi.
un "sausā atlikuma" (nez kurš bija tas varas vīrs/sieva, kurš šito publiski nodeklamēja) nekāda.
"..pinkainā galva nokārās tā, ka ļumīgās ausis aizsedza acis, nāsīs ziņkāri ložņāja teju vai pusmeža mušas, rokas vēl mazliet tirinājās un kājas truli stampāja zemi..."
laikam atkal redzu to izmisumu Milža Lutaiša vieplī, kad tas saļima savas alas priekšā.
johaidī!
ārā visus bērnus ar visām stabulēm, ārā sprīdīšus...
laikam lietuvēns.
post a comment
| Date: | 2005-09-12 18:39 |
| Subject: | līst. |
| Security: | Public |
līst.
tāds mājsaimnieces agregātstāvoklis.
gludināt veļu un svilpot, un noteikti, noteikti
(vai tur bija jāliek komats?)
ne soli aiz dzīvokļa durvīm.
rudens un lāciska vēlme saldu ķepu pie deguna ost.
rezultāts:
nopirku RL un kondensēto pienu.
tā teikt - lai mājsaimniecei pa kripatai prāta un lācim civilizēta pārtika.
tas, kas seko aiz rezultāta:
visdrīzāk netikšu tālāk par virsrakstu pārlasīšanu un nošķebināšos jau pēc pirmās karotes.
eh!
post a comment
| Date: | 2005-08-01 19:23 |
| Subject: | kā jāņtārpiņa nabiņai. |
| Security: | Public |
cīnos, cīnos. ar zobiem un nagiem.
un, gluži nemanot, kļūstu savtīga un ļauna.
pa kluso, protams.
a, tad tāda pēcpusdiena kā šī
- klusa, tīra un samierinoša.
"...tad gribas būt
tik labai labiņai
kā jāņtārpiņa nabiņai"
:)
post a comment
| Date: | 2005-07-11 12:14 |
| Subject: | viss ir skaisti! |
| Security: | Public |
arī bēdīgi - ir skaisti.
:(
post a comment
| Date: | 2005-07-11 10:30 |
| Subject: | par identitāti. |
| Security: | Public |
tāds nenosakāms vecums.
vai varbūt nestabila identitāte?
brīžiem jūtos kā pusmūža kundzīte - kategoriska un pareiza,
brīžiem kā rudais pastnieks - tāls un vienaldzīgs.
šorīt nevaru izlemt - pievienoties pusaugu puišeļiem pagalmā
vai pašpārliecināto gudrīšu pulciņam kantorī.
uz kantori jādodas, gribi vai ne.
vismaz seju uztaisīšu pa savam -
drusku priecīgu un mazliet par daudz muļķīgu.
eh!
post a comment
| Date: | 2005-07-08 11:28 |
| Subject: | nu johaidī! |
| Security: | Public |
bezceremonāli vīrieši ir pretīgi kā sasvīdušas rokas,
kā putra ūsās un kāposti dzelteno zobu šķirbās.
lišķīgi vīrieši ir pretīgi kā gaiss no pārdzerta purna nāsīm.
nekaunīgi vīrieši ir mazi kā kucēna pirdiens.
melīgi vīrieši ir vienkārši nožēlojami.
bet, ja šie visi satiekas vienā. un ja šis viens ir nenovēršama parādība no deviņiem līdz pieciem...
arvien biežāk sev jāatgādina -
esmu pieklājīgs radījums, tāpēc turēšu muti ciet un dūres bikšu kabatās un klusiņām vemšu vien būdiņā aiz krāmpīša.
p.s. da kaut viņam podagra piemestos!
2 comments | post a comment
| Date: | 2005-07-08 11:17 |
| Subject: | atkal tās. |
| Security: | Public |
"Atkal tās,
tās, par tevi..."
O.V. to saka par bailēm,
bet varētu teikt arī par skumjām,
skumjām tad, kad bailēm vairs nav iemesla...
cik ilgi skumst stārķu mamma, kad papus vairs nelido, bet rīta un vakara rasā
kaut kur zemes malā apraso?
post a comment
|
