Man domāt, normāla skaļu saukļu skandināšana, veidojot kustības tēlu kā pastāvīgu opozīciju. Gan apkārtējiem, gan viņiem pašiem skaidrs, ka tie ir tikai un vienīgi saukļi, kas krasi mainīsies, ja nezin kā šī partija nonāktu pozīcijā. Tas visur pasaulē redzēts tik daudz un bieži, ka neredzu nekā apspriešanas vērta. Te drīzāk redzam Forda definēto, un Ļimonova pārņemto: vienalga, kas, kur un kā par mums runā, galvenais, ka runā.