|
|
|
Septembris 16., 2014
20:29
Vecmāmiņa teica, ka uz svešas nelaimes savu laimi neuzcelsi. Parasti kā piemēru minēja to, kā sieviete X meksikāņu seriālā atviļ vīrieti Y no tās labās, tikumīgās, galvenās varones klēpja. Bet tikai tagad saprotu, ka tas, ko viņa man teica, taču ir nerealizējami. Piemēram, es pametu vīru. Viņš tagad ir akūti nelaimīgs. Es tagad esmu laimīga. Sanāk, es ceļu savu laimi uz viņa nelaimes. Ja es paliktu, es būtu nelaimīga, bet viņš laimīgs. Tādējādi viņš celtu savu laimi uz manas nelaimes.
Vot kurš ir un kurš nav pelnījis būt laimīgs?
Un es zinu, ka noteikti atradīsies kāds kretīns (nolādētā ģimenes ārste, kolēģe ViņiVisiIrVienādi un kolēģe KāTadBērnsBezTēva, u.c.), kas teiks, ka man taču bija viss un es esmu sajukusi prātā, ka atļāvos nebūt laimīga.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
