|
|
|
Oktobris 23., 2015
12:42 - vjatlags
Sandra pateica, ka jāiet, un mēs aizgājām uz to izrādi.
neko nezinot par to, kas tur būs. un bija ļoti jauka izrāde, lai gan to īsti pat par izrādi nevar nosaukt - vienkārši īsas rindkopas, Stradiņa atmiņas no pirmā gada nāves nometnē - 1942.gada. Ikdienas prieki un bēdas. maizes kumosiņš ar sāli. kārtējais draugs, kas nomiris. caureja. domas par sievu, kur viņa ir.
kad pēc izrādes bija diskusija (tā gribētos, lai pēc izrādēm biežāk ir iespēja pabūt ar režisoru, aktieriem, saprast to, kas noticis), palūkojos apkārt - pilns ar veciem cilvēkiem, daudziem no viņiem vecāki, visdrīzāk, bijuši sibīrijā vai nāves nometnēs.
"vērtējiet Krieviju nevis pēc sliktākajiem piemēriem, bet labākajiem. pēc kultūras. un man nav jākaunas no Krievijas teātra vides", režisors beigās teica.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
