|
Februāris 16., 2015
12:09 - gadkij utjonok bijām sestdien uz dimas izrādi leļļu teātrī. abas noraudājāmies; ja nebūtu kauns, es noteikti paraudātu vairāk. (mani draugi šim notic ar grūtībām, agrāk es biju slavena tieši ar savu salto sirdi, kuru nespēja izkausēt pat Titānikā mirstošs DiKaprio; lūk, ko ar man ir nodarījusi mīlestība). viss bija tā ļoti skaisti un gudri un aizkustinoši. bija žēl pīlēna, kuru neviens nemīl, pat tad, ja viņš pavisam nomirtu. iesita tieši pa saules pinumu, kur noslēpta bērnības nemīlestības, neiederēšanās un neiekļaušanās sāpīte.
vispār, tas dima ir reāli kruts, es nespēju noticēt, ka pazīstu šādu talantīgu cilvēku.
nonācām arī pēcpirmizrādes banketā; ar visiem bērniem, kas tieši režisora uzrunas laukā plēsās par spēļu telefoniņa īpašumtiesībām.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |