|
Septembris 25., 2014
17:30 Baigi interesanti tomēr, kā cilvēkiem šķiet, ka mana dzīve, tai skaitā, teiksim, garīgā dzīve, ir kaut kā apdalīta tādēļ, ka es nepazīstu Dievu. Man, piemēram, šķiet, ka (nu ne visiem, protams) cilvēkiem, kas pazīst Dievu, ir pazudušas šaubas, un tieši viņu garīgā dzīve tā rezultātā ir apdalīta. Man nekādi nekļūst skaidrs, kādēļ kristiešiem, kurus es vispār nepazīstu, ir vēlme man "palīdzēt", rakstot komentārus un epastus ar piedāvājumiem uz Alfa kursu vai solījumiem lūgt par mani. Lielākoties tas viss, protams, tiek pasniegts naidīgā mērcītē. A bet man šķiet, ka neticēšana Dievam ir kaut kas brīnišķīgs, tomēr man nekad neienāks prātā random kristiešiem sūtīt epastus ar tekstu - tu būsi laimīgāks un brīvāks un sabiedrībai nodarīsi mazāku ļaunumu, ja atbrīvosies no muļķīgās iedomas, ka ir kaut kāds Dievs. A varbūt vajadzētu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |