Šī ir mana vismīļākā rindiņa ...

Mārtiņš bēga. Bēga kā vēl nekad nebija bēdzis. (ja nu vienīgi no zobārsta bērnudārzā). Viņš instinktīvi juta, ka jāsameklē koks, jāuzvij ligzda un jāiedēj olas svešā ligzdā. Vēl viņš juta, kā viņam pakaļ dzenas asinssuņi un sargi. Pienāca nakts, un Mārtiņš, pateicoties savai spējai mainīt krāsu aizbēga no vajātājiem.

Labs smieklu avots.