Sesku Neatkarības Kustība - Šis ir viens pakaļu spārdošs gabals, ko man regulāri stāstīja vectēvs [entries|archive|friends|userinfo]
ku

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Nukleārās īsfilmas Latvji mostas Ievērtē cilvēka spējas Buahahahaa Augstākās klases māksla Paukšķināmais ]

Šis ir viens pakaļu spārdošs gabals, ko man regulāri stāstīja vectēvs [Jul. 7th, 2005|01:25 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ceru, ka patiks, jo ir vēl daži turpinājumi. Visi Mārtiņi, neturiet uz mani ļaunu prātu. nu tad aaiiizet ....

MĀRTIŅA PIEDZĪVOJUMI 1
Martin adventures (MA)1


Gads-2003. Mārtiņš sēž vannā, kad pēkšņi vannasistabas durvis atvērās un tur ienāca viņa vecāki un vīrs melnā. M. tētis ierunājās: ”Mārtiņ, tā kā es esmu narkomāns, man pietrūkst naudas kārtējai devai… Tāpēc nolēmām tevi pārdot eksperimentiem.”
“Nēēēē, ko jūs darat vannasistabā!”, noskanēja nedaudz bremzētā Mārtiņa balss no prombraucošās melnās mašīnas.
”Lai tev veicas un atved vēl špricītes!”, noteica ‘mārtiņa tētis, dzēsdams degošo mammu, kas pirms tam bija dzērusi benzīnu un tagad gribēja uzpīpēt uz dēla veselību.
Mārtiņš braukdams bija sašutis, kā gan viņa vecāki to varēja. Tas bija nepiedodami…-Pirms aizbraukšanas neiedot viņam līdzi viņa mīļāko vannas sūklīti-Flipperu?
Melnie vīri atbrauca eksperimentu laboratorijā noguruši un netīri, jo Mārtiņš trīs reizes piedirsa mašīnu, bet uz lūgumu tā nedarīt uzčurāja. Kad doktors ieraudzīja Mārtiņu, viņam palika slikti, tāpēc mārtiņa uzšķēršanu atlika.
Mārtiņš ilgi gaidīja dakteri, bet tad nolēma – jābēg prom! Bet kā? Pēc piecām stundām viņš atklāja, ka viņa krātiņam nav vienas sienas. Vēl pēc stundas viņš iedrošināja sevi bēgt (viņam bija bail atrasties vienam plašā vidē).

Mārtiņš bēga. Bēga kā vēl nekad nebija bēdzis. (ja nu vienīgi no zobārsta bērnudārzā). Viņš instinktīvi juta, ka jāsameklē koks, jāuzvij ligzda un jāiedēj olas svešā ligzdā. Vēl viņš juta, kā viņam pakaļ dzenas asinssuņi un sargi. Pienāca nakts, un Mārtiņš, pateicoties savai spējai mainīt krāsu aizbēga no vajātājiem.
Pirms doties gulēt viņš vēl nodomāja :”Bļā, vecāki mani gan smagi piedirsa!”, kaut gan skaidri apzinājās ka rīt jau būs to aizmirsis.
Nākamajā dienā Mārtiņš turpināja bēgt. Viņš gribēja aizbēgt uz Tuksnesi, jo vienreiz bija sapņojis, ka pingvīni viņu ieceļ par karali.
Viņš pieskrēja pie upes.. Sūdupītes Pēc kāda laiciņa viņam sagribējās ēst un viņš nolēma paķert zivis. Mārtiņš no zariem uzpina tīklu (brīnums, kā viņš to mācēja). Un trīs reizes meta viņš upē tīklu, un trīs reizes netrāpīja. Kad viņš meta ceturto reizi, viņš ne tikai trāpīja bet pat noķēra zivi – zelta zivtiņu. Zelta zivtiņa teica: “Mārtiņ, Mārtiņ atlaid mani, izpildīšu trīs tavas vēlēšanās!”
Mārtiņš: “Ā, zivs runā!!”, un no visa spēka iesita tai ar akmeni.
Zivtiņa: ”Labi, Mārtiņ, izliksimies, ka tas nenotika. Labi, ka mani nevar nosist...Tātad, kādas ir tavas vēlēšanās?”
Mārtiņš apmēram 20 minūtes sēdēja .. tad viņš strauji piecēlās (laikam palīdzēja arī īstajā laikā palaistais pirdiens)
Nu karoče pastāvēja viņš kājās un sāka domāt. Pagāja apmēram stunda. Tad viņš piecēlās (Atkal??? :] ) un tapa zināma viņa pirmā vēlme…: “gribu saldējumu!” Zivtiņa savicināja asti un Mārtiņam rokā parādījās saldējums. Mārtiņš: “Ā palīgā roka pazuda .. ā nē, paga, tas ir saldējums! ”Viņš to ar lielu baudu apēda.
Tad zivtiņa teica: ”Saki savu otro vēlēšanos!”
Mārtiņš: ”Pagriez laiku atpakaļ par piecām minūtēm! Tad man atkal būs saldējums.” Zivtiņa izpildīja viņa vēlēšanos. Mārtiņš atkal stāv, rokās viņam saldējums. Mārtiņš: “Ā roka paz.... neko, neko : ) He, he, tagad es būšu apēdis 2 saldējumus par viena cenu.”
Zivtiņa: “Stulbenis, kad laiks pagriezās atpakaļ, arī pirmais saldējums pazuda tev no vēdera.”
Mārtiņš: “ Bļin!” un no dusmām iemeta savu saldējumu upē.
Pēc laiciņa,(Kad Mārtiņš bija izsērojies pēc sava zaudētā saldējuma) – Zivtiņa: “Tagad saki savu trešo vēlēšanos!”
Mārtiņš: “Do’ man 20 santīmus!”
Zivs: “Priekš kam?”
Mārtiņš: “Tad es varēšu nopirkt saldējumu.”, kas par stulbu jautājumu, viņš nodomāja, kur gan vēl var likt 20 santīmus : I
Zivs: “Mārtiņ, paklausies, tev ir pieejams pilnīgi viss, ko vien var vēlēties. Tāpēc sāc vienreiz domāt!”
Mārtiņš: ”Stilam nav nozīmes visu izšķir slāpes.”
Zivtiņa(klusām): “Ej, pakaries, maita!”
Mārtiņš: “Nu tad gribu Trīsriteni!”
Zivs: ”Stulbais idiots. Še, aizrijies ar savu trīsriteni!!!”, un no augšas nokrita velosipēds un nosita Mārtiņu.
Nē, īstenībā Mārtiņš vēl bija vienbrīd dzīvs ... viņš pat atžirga tiktāl, ka varēja pabraukāties ar savu velosipēdu... un iebraukt ezerā(jā, jā, kurš pēkšņi izauga no zemes..) un noslīkt.

By Ferret entertainment company "F.E.C."
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]ku
Date:August 29th, 2005 - 09:06 pm

Paškritika

(Link)
Hmm, ja godīgi, smieklīgi ir tikai pēc pirmās rindkopas. :)
[User Picture]
From:[info]escimo
Date:September 5th, 2005 - 08:50 pm
(Link)
vectēvs?nu gan :)
From:[info]nameless
Date:September 7th, 2005 - 10:58 am
(Link)
pamatīgi
[User Picture]
From:[info]ronya
Date:September 14th, 2005 - 01:39 pm
(Link)
Lasot smaidīju kā padebīla :D
[User Picture]
From:[info]ku
Date:December 18th, 2005 - 08:19 pm
(Link)
Šī ir mana vismīļākā rindiņa ...

Mārtiņš bēga. Bēga kā vēl nekad nebija bēdzis. (ja nu vienīgi no zobārsta bērnudārzā). Viņš instinktīvi juta, ka jāsameklē koks, jāuzvij ligzda un jāiedēj olas svešā ligzdā. Vēl viņš juta, kā viņam pakaļ dzenas asinssuņi un sargi. Pienāca nakts, un Mārtiņš, pateicoties savai spējai mainīt krāsu aizbēga no vajātājiem.

Labs smieklu avots.