balts sniedziņš snieg uz skujiņām

« previous entry | next entry »
Oct. 27th, 2003 | 02:25 pm

Šodien ir 40. diena. Tā kā pa šodienu neviens brīvs brītiņš nesanāks, tad jau vakar vakarā devāmies uz kapiem. Kārtējo reizi sapratu, ka vajag iegādāties labu foto-kameru (ir pieejama digitālā video kamera, bet īsti nezinu, kādas sanāk bildes ar to, kāds zin?). Skats bija pasakains. Vakars, ap 19:00, bet debesis sniega mākoņu pilnas un samērā gaišas. Apsniguši koki katrā pusē alejai. Viss balts un pūkains.

Interesanti, kā pārmainījušās manas domas, kas rodas, kad atrodos kapos. Vēl nesen, kad te bijām, radās ģeniāls sižets stāstam. Tā sarkastiski paņirgājoties par cilvēkiem, kas nāk uz kapiem un iedomājas, ka ir kāds ar ko runāt. Bet kaps iespējams ir jau tukšs (iemeslus neminēšu). Tagad vairs negribas par šo tēmu rakstīt. Ir lietas, par ko es tomēr nespēju smieties.

**

Ejot pa sniegu var dzirdēt, kā tas gurkst zem kājām. Tāda pati skaņa, kas bērnībā radās, ja gulēja ar vienu ausi uz spilvena.

**

Vakar viss balts un tīrs. Bet šodien - slapjdraņķis. Un man ir pirmā praktiskā braukšana. Viss gan sanāca labi, daudz nebūs nemaz jābrauc. Bet īsto laiku gan esmu atradis.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {3}

zhuu

(no subject)

from: [info]rikella
date: Oct. 27th, 2003 - 11:25 pm
Link

kapiem ir burvība kuros sarkasms neiederas!

p.s. mans opītis tagad ir spoks.
viņš neatrodas kapos, viņš ir urnā, kuru es sākumā noturēju par smuku kastīti kurā varētu būt kaut kas inčīgs iekšā.
spooky sajūta vispār ar tām urnām ir.

Reply