(no subject)

« previous entry | next entry »
Jul. 22nd, 2003 | 04:00 pm

Gribas iet pa ielu un uzkrītoši izsekot pirmo pretīmnācēju, kas iekrīt acīs, un tad lielām acī skatīties viņam tieši virsū vai mazliet cauri un klusēt. Darīt lietas, kas būtu pēdējais, ko kāds no manis varētu sagaidīt. Kaut ko neordināru. Paņemt lietussargu un, to virinot vaļā un ciet un klaigājot, pēkšņi mesties baložu barā. Kāda būtu cilvēka sejas izteiksme, ja viņam pilnīgi par ne par ko nepazīstams cilvēks uz ielas iesistu? Nē, labāk iepļaukātu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {14}

(no subject)

from: [info]resonance
date: Jul. 31st, 2003 - 10:44 pm
Link

Hmm.. forshi.
Mees vienreiz ar draudzeni pilseetas centraa (gan ne Riigaa) riikojaam bljaushanas sacensiibas - kura skaljaak. Zaudeetaajai bija jaapskrien pieci aplji apkaart universaalveikalam - :) jautri bija.
Aa, un tad vienreiz es izdomaaju, ka man vajag piilaadzhu zarinju, tikko izplaukushu, nu tas bij pavasarii.. vieniigais piilaadzis auga arii diezgan apdziivotaa un sabiedriskaa pilseetas daljaa. Gaaju zaagjeet ar taadu makano zaagji :) Reakcija iisteniibaa ljoti dazhaada, veerot interesanti, kautgan tas jau nebij mans meerkjis, bet nu shaa vai taa.. beigaas gan sanaaca taa nejautri - no mentiem naacaas mukt :)

Reply