|
|
|
Jūlijs 22., 2004
 | 09:43 - forest gump
vakar dienā dzirdu nelielus draugu ultimātus, kas liek man domāt, ka tas ir spiediens. mani spiež izvēlēties, nu ko lai es daru, ka uz pasaules ir tik daudz jauku cilvēku un viņiem visiem es patīku:)))))))))))
beigās izdaru neiespējamo un visu apvienoju - līvu laukums, forests baronielā, un piņķi pusnaktī, kas beidzas ar miega trūkumu un vispār stulbu dilemmu.
kāpēc ir tikai brīži, kad jūtos pilnīgi vientuļa un tie otrie - kad mani rauj uz pusēm un visiem mani pēkšņi vajag uz vietas un tūlīt. kā to sauc? padomāšu šodien par to.
braukšu nedēļas nogalē pie omītes uz laukiem. tur būs miers, jo visā ciemā nav neviena paša, kam gribētos ar mani parunāties kā vecajos labajos laikos. un nav neviena, kam trūkst manas uzmanības un kam liekas, ka es viņu nemīlu pietiekami. ja nu vienīgi vecmamma, kas mani visdrīzāk nepazīs, kad ieradīšos.
|
| 14:53 - vēl neizdomāju kā to sauc
bet tas ir tā - tad kad tu gluži kā bez prāta klīsti viens un lai cik daudz ļaužu būtu apkārt, tu tomēr jūties viens, lūk tad tu visiem šķieti neinteresants, varbūt ne gluži neintersants, bet pietiekami savāds, lai ar tevi netusētu. bet līdz ko kādam rodas interese par tevi, tā tūlīt tā ir visiem. tāpat kā līdz ko tev iepatīkas jaukais puika no kaimiņdepartamenta, tā tūlīt tūlīt atklāsies vismaz desmit jau iemīlējušies indivīdi un nekādā gadījumā neslēps to no tevis, paļaujoties uz tavu draudzīgumu un lāgo stāju un nekaitniecisko tēlu, ko esi par sevi veiksmīgi radījis.
visi tā kā sarunājuši. bet patiesībā neviens ne ar vienu neko nesarunā, jo visi ir sliktie viensotram
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |