|
Novembris 14., 2007
| 11:42 Man liekas, ka man un māsai ir sākusies laulības krīze. Es esmu vīrs. Es nesu mājās paiku, maksāju par īri, domāju stratēģiski par mājokļa iekārtojumu, remontēju māju, pērku mēbeles un tā. bet nemazgāju traukus, mētāju drēbes (skapji nudien nav radīti priekš manis), ēst taisu ļoti reti. Un vēl es neklāju gultu, tikai pārsedzu to ar mīlīgu deķi. Ja kādreiz tiešām kāds gribēs mani apprecēt, būtu godīgi jau attiecību pašos iesākumos pateikt par šo vai ne?
|
Comments:
From: | asiize |
Date: | 14. Novembris 2007 - 11:45 |
---|
| | | (Link) |
|
nōrmāli
| From: | krunka |
Date: | 14. Novembris 2007 - 11:55 |
---|
| | | (Link) |
|
bet nevar taču darīt visu. tā lomu sadale tomēr makes sence. ak dievs, kā es ienīstu jebkuru vīrieti, kas šito pateiktu.
From: | asiize |
Date: | 14. Novembris 2007 - 12:06 |
---|
| | | (Link) |
|
man izdodas tikai kampaņveidīgi - viens gads ar mīlīgo deķi, viens - ar trauku mazgāšanu.
| From: | krunka |
Date: | 14. Novembris 2007 - 12:26 |
---|
| | | (Link) |
|
man, protams, ir daudz un dazādu attaisnojumu, kāpēc tos traukus nevejadzētu mazgāt tik bieži. Pirmkārt, ūdens ir jātaupa. Otrkārt, virtuve ir tālu, arī spēki jātaupa. Treškārt, lielu daudzumu trauku mazgājot uzreiz, mazāk tērējas arī mazgājamie līdzekļi, nemaz nerunājot par elektrību virtuvē. |
|
|
Sviesta Ciba |