|
January 25th, 2009
| 09:55 pm vakar Fudži bija TĀĀĀDS, ka es nezinu, kā KKF un kino centrs dod piķi kam tādam. Moš es veca un nemoderna, bet ja Rainis, pulkv. Briedis un Barons to visu zinātu, kapā ne tikai otrādi, bet trejkāršo salto apmestu.... A moš man iekšā sēž kaut kāds šizo patriotisms. A moš es neko nejēdzu. Enīvej, visnotaļ apsveicams bija filmas pirmizrādes pieteikums, kur konferensjē (moš tas ir režisors, do no) izskatījās pēc Pola Makartnija jaunībā (nav brinums, ka tās beibes toreiz no Bītliem ģība), uzkāpa uz skatuves un pateica vienu no divām vienīgajām frāzēm: Svarīgs paziņojums! Bezmaksas alkohols pēc seansa dabūjams zaļajā zālē" un otrs bija - "Aicinu uz skatuves Ingusu Baušķenieku". Ingus gan tikai apstiprināja, ka viņam turpinās personības šķelšanās un ka mums visiem piestāv mūsu matu krāsa un lai labi gremojas vizuālā barība (a moš to teica džeks pieteicējs, nu par to barību). Šitādu pirmsfilmas uzrunu es atzīstu krietni labāk, kā Trejādām saulēm, kur dūdiņa boksterēja no lapas sarakstītu tekstu nebalsī un Ozoliņš - Ozols vai Ozols - Ozoliņš (do no) lika Vairai publiski teikt paldies Salai par kūku un Rīgas šampim par bezmaksas alkoholu.
šodien biju uz tirģeli. Traģiska vieta. Zivju paviljonā palika tik slikti, ka neko nenopirku, gaļas paviljonā arī aroma nebija no labākajām. Laikam tur izdevīgi doties ar iesnām. Katrā ziņā sajūsma par to vietu man i vienmēr, kad tur jāiet. Tirgus personāži ir trakoti kolorīti, sākot ar pensionāriem, kas šlūkā ar štociņu un streļķu mugursomu no 1940-ā, un beidzot ar (ārēji) turīgām krievu damočkām, kas Pradas brillēs, zeltītiem zābaciņiem un kažociņu rāmi slāj un dzer no trauciņa rjaženku. Un to, ka pienu var saliet plastmasas maisos, ko aizsien ar vienu mezglu, ot tas bij atklājums.
vārīt kāļus nav forši. nav brīnums, ka bērnībā es to biezeni laidu pār lūpu. (un ne es vienīgā, bračkam bija līdzīga gaume pret mātes kulinārajiem brīnumiem aļa bērnu pārtiku)
|
Comments:
From: | ave |
Date: | January 25th, 2009 - 11:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
manlieks jei kā provokācijai nebūtu ne vainas (man ar patriotismu tā pašvakāk, līdz šovasarai bija cēls plāns turpināt boikotēt dziesmusvētkus un tapt par vienīgo latvieti, kas viņos nekad mūžā nav piedalījies), bet nu tāda viegli neloģiska. mani vairāk tracināja vizuālā valoda, laikam tamdēļ ar vidū saldi atslēdzos. |
|
|
Sviesta Ciba |