Pie Kataderses purviem viņi..
Pie Kataderses purviem viņi sastapa vīrus, kam pauti nokarājās līdz ceļgaliem, bet Nekuvernā redzēja cilvēkus, kas staigā apkārt kaili kā meža zvēri un kopojās turpat ceļmalās kā suņi, un tēvs savienojas ar savu meitu, bet dēls ar māti. Tanā viņiem gadijās satikt antopofāgus, kuri gan par laimi, neklupa virsū svešzemniekiem, jo to gaļa viņiem riebās, un ēda tikai paši savus bērnus. Pie Arlonas upes viņi nokļuva kādā ciemā, kura iemītnieki dejoja ap elku tēlu un ar asiem nažiem sagraizija savu miesu vienās brūcēs, tad elku tēlu iecēla ratos un vadāja pa ielām, un daudzi no vietējiem ar perieku metās zem ratu riteņiem, salauzīdamies līdz nāvei. Salibutā viņi jāja cauri mežam, ko bija aspēdušas blusas varžu lielumā, bet Karijamarijā viņi satika spalvainus ļaudis, kas nevis runāja, bet rēja. Tā lūk.