Mēs zinām, ka mirstam,..
Mēs zinām, ka mirstam, taču mēs nevaram to aptvert. Iekšējais vienums vairs neatrausc atmiņā loģisko kontinuumu. Atdziņa un rīcība šķiras. Parādās gribas jēdziens, tam jāpastarpina atdziņa un rīcība un tieši ar to tiek rādīts, ka atdziņas un rīcības kontinuitāte ir sabrukusi, ka , es nedaru to ko uzskatu par pareizu, ka gribu to, ko neuzskatu par pareizu, ka esmu pārrauts un apvērsts, atrodos tālu no filosofiskās nosvērtības un miera, ka sevī attālinos no sevis. Ārējo un iekšējo vairs nevar atšķirt un lokalīzēt.
Principā, bezjēdzīgs burtu salikumus.