KURPNIEKZEĻĻI
Sveiks viesi! Pieteikties vai Reģistrēties

Kad mēs jauni puiši bijām mūsu dzimtenē,
Strādājām kā kurpniekzeļļi maskav’s pašasē.
Darbnīcai bij’ pagrablogi, priekšā redeles,
Garām ejot labi varēj’ redzēt meitenes (2x)

Izbērām uz trotuāra piķa gabalus,
Tā lai garām ejot, pielipina papēžus,
Skuķi loga priekšā nu ar piķi mocījās
Tīrot to no papēžiem tās forši locījās (2x)

Piedz.
Jo tur bij’ slaidas kājas, garas kājas īsos bruncīšos,
Tur bij’ kājas mazām spalviņām un augstos papēžos,
Ja pa starpai kāda gadījās kā nocirsts telefonstabs,
Visā visumā uz augšu paskats vienmēr bija labs (2x).

Tā pie loga vienos priekos dienas pavadīj,
Štrunts par to, ka meistars mani bieži “sabraņij”,
Pēkšķi vienā dienā sastingu kā trieka sists – Vai!
Trotuāra piķī iegāzies bij’ policists (2x).

Nu ar dievu slaidās kājas, visi īsie bruncīši,
Nu ar dievu kājas spalviņām un augstie papēži.
Tiesnesis bij’ niknā omā, advokāts mums nebij’ labs,
Sods ko piesprieda mūs ķēra tā kā pārbrauktuves stabs
(2x)

Sešus mēnešus mēs “čokā” sēdēt dabūjām,
Cietumsargiem pazoles mēs abi labojām,
Tomēr skaidri zinājām, kad ārā izkļūsim,
Darbu kurpniekpagrabā mēs tūliņ meklēsim (2x).

Piedz.

nu pareizi, nav ko !