Pirmkārt uzliekam fonām .. 

trešdien, 8.04.2009 @11:03 pm | Amnestija un Objektivitāte

Pirmkārt uzliekam fonām Orbital - Shadows, kas manuprāt ir viņu labākais gabals ever. Un tad turpinam. Turpinam skricelēt par to, kas noticis, notiek vai notiks.

Tātad beidzot esmu ticis pie naudas, kas savukārt noveda pie tā, ka esmu beidzot nopircis biļeti atpakaļ uz Londonu. Par atlikušo naudu sapirkšu gaļu un šņabi - заценим жир весны.  Nu un tagad pa punktiem.

i. Tikai kad nogurst prāts (to var apzināti izdarīt, kaut vai neguļot), spēlē iesaistas nojauta(intuīcijas uzliesmojums), ar kuru var diezgan aktīvi izmantot nonākšanai pie risinājuma e.g. matemātiska, vai kāda cita.
ii. Ne-prāts ir gandrīz kā augstākais saprāts - tam nav robežu.
iii. Cilvēks līdzinās sīpolam. Un māksla slēpjas tajā, ka šis sīpols tiek lobīts lai nonāktu līdz iekšējam kodolam.
iv. Man tiešām patīk sieviešu sabiedrība. Man patīk viņu skaistums, viņu maigums un rosīgums. Un man patīk viņu klusēšana.
Divi stāsti.

1. - Kādu dienu meža dzīvnieki sanāca kopā un nolēma atvērt skolu. Skolas valdē iesaistījās trusis, putns, vāvere, zivs un zutis. Trusis uzstāja, ka programmā noteikti jāiekļauj skriešana. Putns norādīja, ka ļoti nepieciešamas ir lidošanas prasmes. Zivs neatlaidīgi pieprasīja peldēšanas apmācību, bet vāvere neatlaidās un panāca, ka programmā tiek noteikta arī kāpšana kokos. Visi minētie mācību priekšmeti tika uzskatīti par obligātiem. Tad valde nolēma, ka visiem dzīvniekiem ir jāmācas ikviens mācību priekšmets bez izņēmuma.
        Lai gan trusis skriešanā vienmēr saņēma augstāko atzīmi, kokos kāpšanā viņam pavisam neveicās. Viņš krita un krita atpakaļ. Drīz vien nemitīgajos viņš satraumēja galvu un nevarēja vairs arī paskriet. Skriešanā trusis vairs nesaņēma 10 balles, tagad viņa rezultāti bija kļuvuši viduvēji. Un, protams kokos kāpšanā garausis vēl aizvien saņēma zemākos novērtējumus. Savukārt putnam ļoti labi padevās lidošana, bet skriešana gan tam nesekmējās. Putns tikai satraumēja spārnus. Drīz vien arī lidošanā tas spēja iegūt tikai viduvējas atzīmes, bet viņa novērtējums skriešanā tā arī neuzlabojās.
        Visbeidzot izrādījās, ka par klases teicamnieku kļuva garīgi atpalikušais zutis, kurš visu darīja atvieglotā režīmā. Bet skolotāji bija apmierināti, jo ikviens bija mācījies visus priekšmetus, un tātad skolēniem tika sniegta "plaša un vispusīga izglītība."

2. - Novērojot, ka viņa tēvs kļūst vecs, kramplauža dēls lūdzis tēvam iemācīt viņam šo amatu, lai dēls varētu turpināt ģimenes biznesu arī pēc tam, kad tēvs būs devies pensijā. Tēvs piekritis, un tonakt viņi ielauzušies kādā mājā kopīgi. Atvēris lielu lādi, tēvs licis dēlam, lai tas izņem no lādes apģērbus. Tikko zēns bija iekāpis lādē, tēvs to aizslēdzis un sācis skaļi trokšņot, lai uzmodinātu mājas iemītniekus. Tad viņš klusi devies prom. Lādē ieslodzītais zēns bijis dusmīgs, pārbijies un norūpējies par to, kā tik no lādes laukā. Tad viņam iešāvusies prātā doma - viņš sācis ņaudēt kā kaķis. 
        Ģimene likusi kalponei paņemt sveci un pārbaudīt lādi. Kad vāks ticis atvērts, zēns izlecis laukā, nopūtis sveci, paskrējis garām pārbiedētajai kalponei un izskrējis laukā. Cilvēki metušies viņam pakaļ.
        Ievērojis aku, kas atradusies blakus ceļam, zēns iemetis tajā akmeni un paslēpies tumsā. Sekotāji sapulcējušies akai apkārt un centušies saskatīt slīkstošo kramplauzi.
        Zēns pārradies mājās ļoti dusmīgs un centies izstāstīt tēvam par notikušo, bet tēvs atteicis: "Nepūlies man izstāstīt visus sīkumus. Tu esi šeit - tātad esi iemācījies kramplauža mākslu."