kristucs

"Kad tu piedzīvo, ko nepatīkamu otrreiz, tas rada daudz lielākas sāpes nekā tai brīdī, kad noticis pirmoreiz. Kamēr bailes un vajadzība pretoties notur žirgtu, atmiņas laupa spēku." MK

"Vai nebūtu labi, ja tu mazlietiņ atpūstos, kā citādi ar visu tiksi galā?
Būtu labi šitā, būtu labi tā, neko citu jūs nezināt. Jau no dzimšanas šos vārdus vien dzirdu. Es jūs ienīstu, vai dzirdat, ienīstu." MK

"Ej, ej pie cilvēkiem, nekavējies. Nē, muļķīte, nebaidies, tev viņi tikai jāpārliecina. Bet, ja vēlies noticēt pati, apzinies, ka tāds cilvēks, kas tev ticētu, neatradīsies." MK

"Tavas domas par mani tik ilgu laiku bijušas pretrunīgas. Reizēm tevi kaut kas pievelk, reizēm mana klātbūtne tevi atgrūž. Tas ir dabīgi. Mūs daudz kas šķir. Tomēr, uzturoties kopā ar mani, tu vari vismaz dzīvot citādi. Es vismaz tā ceru. Tava problēma ir tā, ka tu vēl neesi izlēmis, vai piederi cilvēku remdenajam vairākumam vai izredzēto mazākumam. Un tur vajag iekšas. Man ir aizdomas, ka esi radīts otrajam. Tomēr dzīvo pirmajā, bet domā kā tāds, kas pieder otrajam." MK

"Tiesa, viņš saviebās, nepajautāju tev, vai tu dzīvo viens? Viens, es atbildēju. Viņš nogrozīja galvu. Tad tu ātri nobriedīsi. Ja vien pa to laiku nesapūsi. Ha, ha." MK

"Atmiņa mūzikā ir kā bērnības dienu ainas. Un tas nekas, ja pa ceļam kāda nots pazūd. Tieši tāpēc īstiem mūziķiem, kuri nespēlē kā ieprogrammēti roboti - ar to mūsu laikmets izceļas citu vidū -, gadās arī atmiņas kļūdas. Tāda jau, saproti, ir cilvēka daba - meklēt un improvizēt. Pretēja pieeja noved akadēmiskumā un augstprātībā. Un no tās pa taisno fašismā. Masu slepkavībās." MK

Es pat neradu mākslu, bet vienkārši nodzeros, kāds tad man ir attaisnojums?
- Nu ja mākslinieks nodzeras sabiedrība zaudē talantu...
Bet ja nodzeros es sabiedrība neko nezaudē?
-Aha.

"Tu jau zini, kā mēdz teikt. Drosmīgs cilvēks noliecas apstākļu priekšā kā zāle vējā." NM

"Dažkārt viņa atskārta - neskaidri, it kā no tāluma -, ka iet no viena pie cita, meklēdama tādu vīrieti kā viņš. Vīrieti ar tādu maigumu, saprātu, taču vīrieti, kurš atšķirībā no viņa būtu ar mieru pieņemt un iemīlēt viņas patieso būtību. Kaut gan - kas bija viņas patiesā būtība? Viņa iesmējās. - Es laikam meklēju īstu ķīniešu vīrieti - tādu, kurš gaida, kamēr ir iekarojis sievietes sirdi. Kad sāk rīkoties šāds vīrietis, tad tik ir ko redzēt.
- Bet to var panāk vienīgi ar mīlestību vai ne? Tu vari būt anglis, eskimoss vai jebkurš cits. Tas notiek tikai tad, ja cilvēks kādu patiesi mīl." NM

"Un tā atrašana jums to sniegs?
Ak dievs, jā, - viņš attrauca. - Tā pārvērtīs manu dzīvi.
Viņa paraustīja plecus, pārāk labi zinādama, cik viegli ir ilgoties pēc citādas dzīves, cik grūti ir atrast savu ceļu uz turieni." NM

"Viņai sagādāja prieku tikt ievērotai. Tas vairoja gandarījumu par šādiem vakariem, ko viņa atļāvās, jo galu galā tomēr bija sieviete, un, kad viņas dzīvē nebija īstas mīlestības, viņai bija vajadzīga vismaz zināma uzmanība." NM

"Cilvēkam ir nosliece iedomāties nākotni pēc iespējas līdzīgāku tagadnei, tāpēc mūsu iztēlē tā nenovēršami izskatās kā viegli sašķobīta tagadnes versija." DŽ

"Daba nav bijusi tik netaisna, lai visām pārējām dzīvajām būtnēm dāvātu vieglu dzīvi un tikai cilvēks viens nevarētu dzīvot bez tik daudzām prasmēm. Tā mums nekā tamlīdzīga nav uzlikusi. Mēs esam piedzimuši pie visa gatava, bet, padarījuši sev visu grūtu. Mājokļi, drānas, silts apģērbs, uzturs un pārējais - mēru visām lietām ik reizi noteica nepieciešamība; mēs paši esam tās padarījuši par dārgiem priekšmetiem, mēs paši - par apbrīnojamiem, mēs paši - par tikai ar lielu, daudzveidīgu prasmi iegūstamiem." LAS

"Dzērums iznīcina kauna jūtas, kas stāv ceļā rīcībai, jo daudzus cilvēkus no aizliegtā attur nevis laba griba, bet drīzāk kauns. Dzērums pats par sevi netikumus nerada, kaut arī dvēsele patstāvīgas dzeršanas dēļ kļūst brutāla." LAS

"Mēs neprotam novērtēt lietas, par kurām jāspriež nevis pēc valodām, bet pēc to dabas: šīm lietām nav nekā lieliska, ar ko tās varētu saistīt mūsu garu, taču esam paraduši tās apbrīnot. Tās cildina nevis tāpēc, ka tās kārojamas, bet kāro tāpēc ka tās cildina. Un, kad atsevišķu cilvēku maldi radījuši vispārējus maldus, tad vispārēji maldi savukārt rada atsevišķu cilvēku maldus." LAS

"Kas tas ir, kas mūs, kad tiecamies uz vienu pusi, velk uz citu un dzen mūs uz turieni, no kurienes gribam aiziet? Kas cīnās ar mūsu dvēseli un neļauj mums ko gribēt reiz par visām reizēm? Mēs svārstāmies starp dažādām iecerēm: neko negribam pēc brīvas izvēles, neko - neierobežoti, neko - uz visiem laikiem." LAS

"Kārtība, ko iztēlojas mūsu prāts, ir kā tīkls vai kāpnes, ko mēs uzbūvējam, lai kaut ko sasniegtu. Taču vēlāk kāpnes ir jānomet, jo atklājas, ka tām pašām nepiemīt jēga, lai arī cik tās bijušas noderīgas. Vienīgās derīgās patiesības arī tās ir rīki, kas beidzot kļust nederīgi." UE

"Dabiskajām vēlmēm ir kāda robeža; tās, kas rodas no maldīgiem priekšstatiem, nezina, kur apstāties: mānīgajam robežas nav." LAS

"Velns nav matērijas valdnieks, velns ir gara augstprātība, ticība bez smaida, taisnība, kuru nekad nemāc šaubas. Velns ir drūms, jo zina, kurp iet, un, lai kurp viņš dotos, viņs vienmēr nonāk turpat, no kurienes atnācis" UE

"Grāmatas nav sarakstītas, lai tām ticētu, bet gan lai tajās vēstītais tiktu pakļauts prāta pārbaudei.
- Tātad grāmatas nav jālasa ar ticību, bet tā taču ir teoloģijas tikums!
- Paliek jau vēl divi citi augstākie teoloģijas tikumi. Cerība, ka iespējamais pastāv. Un mīlestība uz tiem, kuri no visas sirds ticējuši iespējamā pastāvēšanai." UE