kristucs - −∞

May. 29th, 2014 09:26 pm −∞

"Kurš gan visā nopietnībā vēlētos būt nemirstīgs? Kurš vēlētos dzīvot mūžīgi? Cik pliekani un garlaicīgi būtu apzināties: nav nekādas nozīmes tam, kas notiek šodien, šajā mēnesī, šajā gadā, jo būs vēl bezgalīgi daudz dienu, mēnešu, gadu. Bezgalīgi daudz - burtiskā izpratnē. Ja tā būtu, vai kaut kas vēl būtu no svara? Mums vairs nevajadzētu rēķināties ar laiku, mēs neko nevarētu nokavēt, mums nebūtu jāsteidzas. Būtu vienalga, vai kaut ko izdarām šodien vai rīt, pilnīgi vienalga. Milijonkārtīgas nosebošanās mūžības priekšā pārvērstos niecībā, un nebūtu jēgas neko nožēlot, jo vienmēr atliktu laiks to atgūt. Ja vienmēr un visur būtu laiks visam, vai gan vairs atrastos vieta priekam par to? Tikai pateicoties nāvei laiks vispār ir dzīvs." PM

5 comments - Leave a comment

Comments:

From:	eos
Date:	May 30th, 2014 - 12:49 am

(Link)

Budisti uzskata, ka cilvēks ir organisms, kurā iemitinājusies apziņa, kas ir nemirstīga. Vai Budisti ir atsaldēti tāpēc? Tāpat priecājas, dejo un dzer šampi uz jauno gadu, kaut zin, ka jaunais gads pret mūžību ir maz.

(Reply) (Thread)

From:	kristucs
Date:	May 30th, 2014 - 07:04 pm

(Link)

Neredzu kā tas konfliktē ar budistiem. Šīs daudzās dzīves izdalot katru atsevišķi tāpat ir terminētas un līdz ar to ir iemesls gan censties kaut ko paspēt, gan just nožēlu gan visādi citādi izjust laika ritējumu. Diemžēl par budismu pārāk daudz nezinu, tāpēc varbūt arī kļūdos :)

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	eos
Date:	May 30th, 2014 - 07:24 pm

(Link)

Nu nē. Mērķis ir saniegt maksimāli izteiktu "šeit un tagad", ka cilvēkam vienmēr ir interesanti tajā vietā, kur viņš ir un nav jāgremdējas pagātnē vai nākotnē. un dzīvojot tādā stāvoklī laiks kā koncepts pazūd.

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	kristucs
Date:	May 30th, 2014 - 07:33 pm

(Link)

Njā, interesanti cik tālu tajā "šeit un tagad" sajūtā iespējams aiziet. Ik pa laikam kādam zaudējumam vajadzētu vilkt atpakaļ, ne?

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	eos
Date:	May 30th, 2014 - 07:39 pm

(Link)

Kas ir domāts ar "zaudējumiem"?

Bet nu vispārīgi runājot, apziņas stāvoklis ikdienā ir atkarīgs no apziņas ilgstošas trenēšanas caur meditāciju un jogu un garīgo praksi kā tādu. Visi esam +- cilvēki, un, ja nomirst māte, tad attieksme "Ā, vakar bija, šodien nav, dzīvošu tālāk, punkts" parasti nav nevienam :D

(Reply) (Parent)