Gruzijos, ka gribas vienai dzīvot, bet izskatās, ka nebūs vispār, kur dzīvot. Līdz 4.janvārim jāizvācas, kur lai liekos, nav ne jausmas.
Pusi algas vēl atdevu kredžai, bet vismaz esmu brīva.

ieeju fb un saprotu, ka esmu tieši tik vientuļa, ka vienīgais čats, kas man ir atvērts ir čats ar mani

beidzot esmu izgulējusies, pat neskatoties uz kaut kādām elīnām no tele2, kas zvana jau no rīta, lai pamodinātu

gribas pat kontaktēties ar cilvēkiem, bet ir jāmācās
aaa un neesmu vairs nīgra

ak kur mana mīlsetība aiziet
tā aiziet tur kur manis nav
diemžēl

būs alus un punč

Eiropā atmeta pīpēt cilvēki, kas atrodas Portugālijā

kā es neciešu sūdīgi noformētus darbus, ķipa trešai kurss, bet nemāk pat normālu izmantotās literatūras sarakstu uztaisīt, vēl drukas kļūdas, mistiskas atstarpes, kur nu vēl mācēt sanumurēt lapas un uztaisīt satura rādītāju

uzzvanīju tētim, apjautāties, kā šim, staigājot pa pārtikas veici, beidzām runāties un raudiens bik uznāca, jo ar gribas staigāt pa pārtikas veici haha
atnācu mājās, a tur epasts, pārbaudījumu izturēju, darbix rokā, garīgais uzreiz labs. būs man svētku vakariņas cepti karpeļi ar sīpolu un marinēts gurķis. aaa un vēl tak aluz

Visu laiku gribas ieiet veikalā vai aiziet kaut kur paēst, bet pēdējā brīdī atceros, ka man ir tikai 15centi, laikam šis ir īstais brīdis iztērēt rimi kartes naudu.
Un man vēl ir divi alzi un rīt nav agri jāceļas.

Negaidīti, bet sāk pietrūkt vācu valoda, laikam tomēr gribas to iemācīties, ja jau tik daudzus gadus man tā vilkusies nopakaļ. Tik īsti nav laika un man jau ar to apņemšanos ar tā pasūdīgi sokas, baigi žēl, ka tik daudzi gadi tai veltīti, bet tagad nekas no tās vairs lāgā nav palicis.

Vispār iešu gulēt un centīšos pamosties līdz ar modinātāja signālu.

esoteric ir tik kruti, it īpaši ignotum per ignotius, ejot un klausoties austiņās, vienmēr asariņu uzsit
bet es vispār pēdējā laikā par daudz ko asariņu uzsitu

ne jau, ka es šonedēļ (un ir tikai trešdiena!!) otro reizi noguļu modinātāju

a es visu laiku domāju, ko man sāp galva, kāpēc nevaru pagulēt, beidzot tak pieleca, jo es jau otro nedēļu nonstopā stresoju un visu laiku trīcu, nē, nu es trīcu visu laiku, a tagad tā pamatīgi, rokas dreb tā it kā nemitīgi būtu paģiras, bet drīz šitam visam jāpāriet
vismaz tā ceru

mazliet brīnos, ka vēl neesmu atlūzusi, jo aizmigu pēc diviem un pirms pieciem cēlos, esmu vēl līdz vakaram strādājusi, bet beigās vēl ļoti foršs koncerts, tieši tāds, lai smuki nobeigtu nedēļu

plānoju rīt iet uz lekcijām, laikam trīs nedēļas neesmu bijusi pirmdienā

modelēšanā pasniedzēja stāsta par pieprasījumu un piedāvājumu, bet man galvā tik skan mums ir tik nevienlīdzīgs pieprasījums piedāvājums
un šausmīgi nāk miegs - acis knapi turas vaļā un galva plīst pušu

cik noprotu, esmu nogulējusi sniegu

nopirku vīnu, jo ievai šodien dzimšanas dienas, likās, ka bez vīna nedrīkst