riebjas tās reizes, kad aizmirstu kādu gredzenu uzlikt, nejūtos labi

neatceros, kad man pēdejo reizi būtu bijis tik sūdīgi. varbūt tiešām antibiotikas un alko nav labs kombo, bet nekad iepriekš man tā vēl nav bijis.
liekas, ka šitā, ka es pat vemju, man bija pēc stroikām, kad pirmo reizi piedzēros.
jau kādu stundu cenšos saņemties iziet no mājas

vīns uz paklāja
vīns uz krekla
un vīns gultā
par paklāju vienalga, nav jau pirmais pleķis, krekls mājas, bet par gultu gan besī, jo sega, palags, pārklājs, aij karoč viss

Aij vienkārši jāieiet dušā, jāuztaisa tēja un jāsāk mācīties. Ko man daudz domāt par citiem, ne jau mana dzīve..

Biju jau aizmirsusi, kā tas ir nākt mājās no īsta darba, kas nav kaut kādi brīvprātīgo vai bērnu pieskatīšana vai vēl kas tāds.
Iegūlos dīvānā un dzeru vīna paliekas, gribētos iziet uz vienu alzu, bet laikam jau nesanāks.
Sakārtošu istabu un tad palasīšos un dzeršu tēju.

Stāvu rindā pie bankomāta, laicīgi jau sameklēju karti, sāku žāvāties un pielieku roku priekšā mutei, kurā tā karte, beidzot mana kārta, taisos jau likt bankomātā karti un skatos, ka visu laiku esmu ar olympicas karti vēzējusies.

Pirku tirgū žāvētu karpu, pārdevēja man saka, lai labi garšo uz ko es atbildu, jums arī. Biju domājusi, ka viņa novēl jauku dienu.

Ierodos mājās, mamma saka, lai paskatos spogulī uz savu muguru. Bija pielipusi aploksne uz kuras rakstīts viņas vārds, nez cik ilgi tāda bija staigājusi un kur tādu vispār dabuju.

Vismaz viena lieta, ko man ļoti gribējās un kāds prieks no Valmieras, ka ir ielūgums uz Meistaru un Margaritu.
Jo viss pārējais neiet, kā vajag un/vai besī.

tikko sapratu, ka biju ārstniecības iestādē ar kreklu uz kura rakstīts die

atbraucu uz valmi, pēc dažu nedēļu prombūšanas. uzreiz - uztaisi vakariņas, aizej izvelc pļaujmašīnu, atskrūve tai rokturi, lai var pļaujmašīnu ietilpināt bagāžniekā un, protams, iecel to tur, lai rīt es aizvestu uz remontu, vēl novāc rīt baseinu, uzroc dārzu utt, vairs jau visu neatceros. nu tagad atkal pāris nedēļas nebraukšu uz šejieni, vienīgis, ka te man nokrāso matus

parasti visiem šoks, kad atver manu ledusskapi, jo tajā nekā nav. tikai dārzeņi un sojas mērce, kad paveicas kokospiens, pesto un zemesriekstu sviests. pašlaik tikai sarūguši gurķi un sojas mērce. kas neliekas diez ko iepriecinoši, ņemot vērā, ka man makā 90centi. bet rītvakar man atvedīšot no dārza visu ko, tā kā nav nemaz tik traki

Iedodu G atslēgas no dzīvokļa, lai iet gulēt. Ap septiņiem pati ar eju, zvanos šai, neceļ, kādu stundu notorčīju poģī, kaimiņi jautā vai viss ok, jo es lūstu nost visu laiku, saprotu nav labais un domāju iešu meklēt kādu bāru, bet uzraksta viens čalis, ko daru, izstāstu situāciju, šis saka, ka varu pie viņa nākt, viņš pats būs darbā, dzīvoklis tukšs. Pamostos, skatos kaut kāda čika. Jautāju wtf. Viņš ar viņai atļāvis pārgulēt te, pats nemaz neatceras. Bet nu forša meitene, aizgāja pēc beershake un uzslēdza martas asinis.

Uzrīkoju lielo istabas tīrīšanu, tad pati ar sataisījos, aizgāju pretim draudziņam, kurš tagad dušā, bet pati apmierināta sēžu uz palodzes un dzeru vīnu.
Un šonedēļ biju uz visām lekcijām, neskatoties uz to, kāda es biju.

Trešā diena, kad jāmācās, bet es jau otrdienas vakarā sadzeros un nespēju aiziet pus9 uz modelēšanus teoriju, ko simpuņi tāpat nesaprastu, kas ir vēl sliktāk.
Un man likās, ka saņemšos.

Sakravāju somas, nobraucu velomaratonu (tagad mazliet nožēloju, ka šis bija vienīgais, kurā piedalījos šogad), sapirkos visu ko, izkravāju mantas un tagad guļu gultā.
Varbūt vajadzēja riteni Rīgā atstāt, ja jau bija iespēja, žēl, ka ātrāk neienāca prātā.
Un izrādās nets neiet uz 10. windowsa, pati, protams, nemāku neko sataisīt, lai strādātu, vismaz mūzika ir.

es vairs neesmu es
esmu kāds cits
pazudu

Sēžu pie Gaujas, dzeru alzu, čatojos tinderī un skatos kā mana mīļā draudzene plika peldās.

gāju ārā žaut drēbes, attapos pie veļas auklas ar tukšu grozu, saprotot, ka drēbes taču veļas mašīnā

ēdām ar mammu ķiršus pagalmā un spļāvām viena otrai virsū kauliņus

Man ir tāds nelāgs paradums, mazgājot zobus, staigāt pa māju. Kad eju lejā pa kāpnēm, iedomājos, ka paslīdu un krītot zobirste iestumjas dziļi rīklē, un paslīdu es diezgan bieži.

Sapņos visi runāja angļu valodā, nesapratu kāpēc, pamodos un sapratu, ka biju atstājusi ieslēgtu tv (jo pults nozudusi bardakā) un pa kkādu kanālu E! pārraida raidījumu par slavenībām, stāstīja arī par seksīgākajām sievietēm stāvoklī. Tagad skatos scooby doo pa cartoon network un domāju par auksto radleru, kas ledusskapī, bet uztaisīju zaļo tēju.