Uzvārīju rīsus, tādus, kādi man tieši garšo. Puscietus. Bet labi, par to nav stāsts.
Paņēmu šķīvi un suņa bļodu, kurā ar ieliku rīsus un gājām laukā ēst. Tik forši, sēdējām zālīte un suns man visus matus ar rīsiem piespļaudīja. Un ēdienā līda iekšā zāle un lidojošas skudras lidoja iekšā, bet nekas.
Ā, es laikam pret Susi pārāk, hmmmm kā, lai pasaka, cilvēciski izturos.