Vakar izgāju skriet, protams, krācītes jau sēdēja draudziņi, beigās, arī protams, pievienojos. Es vispār nespēju uz vietas nosēdēt, visu laiku kko gribas darīt. Šodien aizminu ar riteni uz laukiem, piedāvāja grābt zāli, kāpēc ne. Mājupceļā izdomāju, ka varētu iemēģināt, kā ir ar basām kājām skriet pa stadionu, sāpīgi tas ir. Pa asvaltu patīkamāk. Tagad ar trinos, skatos filmu, bet domāju moš iet vēl paskriet vai pabraukāties.. parasti šādos gadījumos dodos pie mo, bet viņa ir rūjienā.
Beidzot uzacis savedu kārtībā, dažus mēnešus paaudzēju, lai biezākas un tagad baigi smuki, nokrāsoja ar. Sarunāju pielikt skropstas, jopcik, nez kā būs. Bet vasarā, kad mostos visādos grāvjos vismaz nebūs jāuztraucas, ka skropstu tuša pa visu seju.