kristīne
17 Oktobris 2015 @ 21:08
 
Stāvu rindā pie bankomāta, laicīgi jau sameklēju karti, sāku žāvāties un pielieku roku priekšā mutei, kurā tā karte, beidzot mana kārta, taisos jau likt bankomātā karti un skatos, ka visu laiku esmu ar olympicas karti vēzējusies.

Pirku tirgū žāvētu karpu, pārdevēja man saka, lai labi garšo uz ko es atbildu, jums arī. Biju domājusi, ka viņa novēl jauku dienu.

Ierodos mājās, mamma saka, lai paskatos spogulī uz savu muguru. Bija pielipusi aploksne uz kuras rakstīts viņas vārds, nez cik ilgi tāda bija staigājusi un kur tādu vispār dabuju.
 
 
kristīne
17 Oktobris 2015 @ 22:53
 
Biju jau aizmirsusi, kā tas ir nākt mājās no īsta darba, kas nav kaut kādi brīvprātīgo vai bērnu pieskatīšana vai vēl kas tāds.
Iegūlos dīvānā un dzeru vīna paliekas, gribētos iziet uz vienu alzu, bet laikam jau nesanāks.
Sakārtošu istabu un tad palasīšos un dzeršu tēju.
 
 
troksnis: taake - du ville ville vestland