Tā jau sāp galva, bet vēl arī atsitu pret sienu, guļoties gultā.
Un esmu lieliskākā meita ever, atnācu pēc tesas uz mājām, nopriecājos, ka mammas nav, varu uzvesties skaļi, saslēgt gaismas visur, iet viņas gultā gulēt, nu viss superīgi. Bet aizmirsu atslēgas no durvīm izņemt. Mamma man piecas reizes zvanīja, klauvējās pie loga, susis esot rējis, bet man poxis, neko nedzirdēju. Tā nu viņa gulēja mašīnā, kaimiņiene iedeva viņai segu, tad vēl esot redzējusi, kā aizved vienu puisi ar ātrajiem, jo šis pālī nokritis pa pagraba trepēm un izšķaidījis galvu.
Nu vispār beigās jau ap 8 mani sazvanīja.

Braucam uz laukiem, esam gandrīz jau klāt, kad saprotam, ka neviens jau nemaz nav paņēmis lauku atslēgas. Nācās vēlreiz braukt uz mājām.
Tagad stāvu pirtī pie loga un domāju, cik foršā vietā ir logs, tāda sajūta it kā būtu meža ieskautā mājiņā, un vēl saule riet aiz kokiem.
Kamēr mēs ar mammu divatā sanesam tās smagās malkas pagales, iekurinam pirti, paiet ar kāds laiciš. Kamēr vsp iesilst, paiet kāda stunda un, kad beidzot ir tā, ka varētu karsēties ir pagājušas kādas divas trīs stundas un iestājas besis un gribas jau taisīties prom.
Sākumā ar drēbēm gulējām uz lāviņas, mamma ar atlūza, bet es jau vainīgs, ka viņa nav gulējusi, zinu zinu.
Brauksim sušī ēst vai arī pirksim apelsīnus un spiedīsim sulu, nevar izlemt vēl, viss tāds svārstīgs pašlaik.