šodien pirmais skrējiens bez apaviem. cik nu skrējiens, daži simti metru, bet nu ar plikām pēdiņām var tādu labu ātrumu dabūt.
un jau devītā diena pēc kārtas, ko pavadu sportojot. nu laaaabi, vienu dienu bija 20min pavingrošana un vēl citu 20km izbrauciens ar riteni, tad var teikt deviņas aktīvas dienas.
joprojām brīnos par to, ka man ir tik daudz enerģijas. jātaisās un jāaizmin uz laukiem, uz pirti

Sēžu ar mammu un kaimiņieni pagalmā, pie sētas divi kaimiņdzērāji, jau nāk iekšā sētā, bet mēs sakām, lai nenāk, bet šiem pohuj. Uzliek uz galda mums liķieri, viens no šiem saka, lai nes glāzītes, mēs nenesam un beigās salej krūzē, no kuras iepriekš dzēra sulu. Tā nu pa apli mēs trijatā dzērām liķieri un viņi promejot gandrīz savu šņabi aizmirsa, ko attaisnoja ar strazdiem un pavasari galvā. Burkānciems laikam nekad nemainīsies. Kāds bijis tāds ir.