kristīne
14 Februāris 2015 @ 12:23
 
Sapratu, ka jāatsāk iet uz zāli, jūtos savādāk baigi ļenganā, ar skriešanu un pavingrošanu mājās vispār nepietiek. Uzreiz ar bija skaidrs, kam jāpiedāvā pievienoties, jo pati nekad nesaņemtos un es zinu, ka arī grib, un es jau lāga dvēselīte pamudināju.
Starpcitu, aizvakar skrienot gandrīz ieslidinājos Gaujā no stāvajiem krastiem, bet labi, ka bija koks, kurā ieķerties, pēc tam pa taisno skrēju laukā no meža uz ceļu.
 
 
kristīne
14 Februāris 2015 @ 14:20
 
guļu dīvānā, kaķis man uz vēdera, skatos titāniku, vēlāk domāju noskatīties the notebook
 
 
kristīne
14 Februāris 2015 @ 14:36
 
mans valentīns )
 
 
kristīne
14 Februāris 2015 @ 19:50
 
Biju pieradusi pie pulverīšiem, kas pa taisno mutē jāber, šoreiz darīju tāpat, nodomāju, ka jancīgs gan, pielipa pie smaganām un likās kā vate mutē.
Pēc tam izlasīju, ka ūdenī jāšķaida.