neko daudz ēst netaisīsim, teica tētis izvelkot no saldētavas astoņus vistas filejas gabalus, novārot lielo katlu ar kartupeļiem un griežot sastāvdaļas priekš siļķes kažokā un vistas salātiem, un, protams, neaizmirsīsim karpu

atceros, ka vienu gadu bija diezgan episka jaungada svinēšana pie manis. kā pieklājas ar pievemtu pagalmu, paši sēdējām pusremontētā istabā uz grīdas un nākamā dienā palikām čertatā un tas bija tāds miglā tīts 1.janvāris.
tad nākamajā gadā ar ievu jau sēdējām tik divatā pie viņas. skatījāmies jackassu un dzērām šampi (nu es tā pieņemu). tad ceļojām pa visādām mājām/vietām. pirms salūta pie vienas draudzenes kkādiem radiem dzērām šņabi, tad salūts, tad laikam čilins un, ja pareizi atceros, viss beidzās kādā arī galīgi svešā mājā pārgaujā, aa, nē, tad mēs atkal bijām čilinā un kāds mani uz māju pavadīja.

šogad man ir laikam četri piedāvājumi, ko iesākt. bet man neko negribas. tāpēc liekas, ka klaiņošu apkārt. jāaizlaiž pie vecvecākiem, tad pie draudzenes un tad laikam uz galveno balles vietu līdz salūtam. un tad pēc salūta jāizdomā, kur visinteresantāk būtu doties.
vai arī jāsēž mājās. ko tur daudz

Sēžu pie vecvecākiem, ēdu svaigu laša fileju, jo nekas cits neuzrunā, ir siļķe kažokā, bet izskatās traka, redzēju, kā tētis to gatavoja un laistījās ar majonēzi, un klausos, kā vecāmāte saka, ka viņai zaibal vecaistēvs un saprotu no kura mana tā lamāšanās ir.
Un daudz novēlējumu, kā labi mācīties, lai ir labi, uzticami draugi, labs pusis utt. Nju paļdis

Turpinot reportāžu
Viss galu galā ir tā kā es vēlos. Esmu ar saviem mīļākajiem draudziņiem, kā jau domāju tajā vienā mājā, dzerot šampi un drīz jau jāceļo tālāk.