nepietiek, ka es kliboju, tad vēl vienu rītu pamodos drebuļos un temperatūru bik zem 38, tagad pēc trim dienām tā atkal normāla, bik zem 36. izlēmu, ka pēc trīs dienu gulšņāšanas pie tv derētu izbraukt ar riteni līdz centram. protams, atkal nomaucos. sieviete gāja no veikala pa diognāli uz stāvlaukumu ieurbusies telefonā, es nobremzēju ar priekšējām un ričuks apmeta salto, kaut kāds baigais gļuks tur bija. man aizlidoja kurpe un tas ar praktiski viss, ja neskaita šoku. vienīgais, kurš izlēma apvaicāties, vai ar mani viss labi bija bomzis. divu nedēļu laikā trešais kritiens. mani ceļgali jau tā bija sadragāti no saulgriežiem, vēl pat nav lāgā sadzijuši un pagājušonedēļ nogāzos tā, ka ceļi atkal lupatās, tik mazliet citā vietā un seja ar saskrambāta. un tā ar mani visu laiku kaut kas notiek. nesen kājai nagu nošķīlu ar.
es jau pirms vairākiem gadiem sapratu, ka nomiršu kādā avārijā vai tml. vispār brīnos, kā esmu tik ilgi jau novilkusi un bez lielām traumām. nu tik ar dažām šuvēm, tās pašas ļoti senas un ļoti daudz pušumiem.