mana gulta ir mana istaba. nē, puse no tās. es guļu uz grīdas uz kuras uzklāts aitas vilnas pārklājs un palags. pirmās trīs dienas bija grūti, bet tagad liekas diezgan ideāli (varu arī beidzot teltī izgulēties). apkārt man mētājas kādi desmit spilveni, grāmatas, žurnāli, pudeles un drēbes. man tā diezgan labi patīk. skaidrās naktīs varu skatīties zvaigznēs un, ja veicās, tad klausīties vilcienā. bet tagad jāslēdz viss laukā vai vēl labāk - jāuzliek bērnības milicija un jāiet gulēt

līdz trijiem rītā meklēju to vienu dzejoli, bet tā arī neatradu. nesaprotu, kurā grāmatā tas paslēpies un kāpēc es to jau sen neesmu iegaumējusi, ja jau man tas tik ļoti patīk. tā es arī pavadīju to laiku, kamēr noklausījos bērnības miliciju

dzeru citronūdeni ar piparmētrām, pusdienām gatavoju vārītas sviestpupas un gurķu, tomātu un paprikas salātus sajauktus ar bezpiedevu jogurtu. nesen apēdu aprikozi un tas viss no dārza, izņemot citronu un jogurtu