Godīgi sakot, man nekur negribas. Izgāju laukā un atsalu, es tak visu laiku drebināšos un man viss riebsies. Es jau tagad to jūtu. Kaut gan varu jau mēģināt būt mazliet vairāk optimiste, ka būs forša līgošana šā vai tā, bet no manis jau tas negatīvisms vienmēr spraucas laukā no visiem iespējamiem stūriem.

Uzspīdēja saulīte, dabūju svārkus un uzreiz oma uzlabojās. Atradu skapī linveidīgu baltu kreklu, kaklarotu ar baigo dzintara kluci (bet man bail viņu likt, jo esot baigi vērtīgais), pastalas un dzeltenas vilnas zeķes. Hah tās zeķes feinas, tā dzeltenā krāsa gluži kā svārkos. Diezgan stilīgi es teikšu.