kad manu mazo ģēniju pārveda, no vides, kur viņš visus 2 gadus staigāja ārā, uz dzīvokli, viņš man par brīnumu uzvedās tāā itkkā visu mūžu būtu gaidījis dienu, kad viņš tiktu atvests uz rīgu. viņš vienk. kaifoju, nevis uzvedās tā kā es biju salasījusies, ka kaķi psiho uz laužās ārā. viņš 4 stundas kratijās mašīnā, viņš pat nekad nebija braucis ar to. laikam atmaksājās tas, ka kopš viņš piedzima, un viņam vēl bija acis ciet, es ar viņu runājos kā ar cilvēku, piedzimstot kā zīme viņam pat ķepina aizķērās man aiz gredzena. goda vārdds, viņš neizturās kā kaķis goda goda vārds