| no pierakstiem |
[Jan. 11th, 2006|01:30 pm] |
-Mīļumiņ, šodien tev nebūs pamata apgalvot,ka mēs nedaram labu.
Tiešām? - es nomurmināju -, un ko mēs tādu darīsim?
-Neko...
Čaukstošu papīru viņš virpina rokās. Mani dzejoļi...
-Glāb sevi kā stirna no mednieka! Un kā putns no ķērēja rokas!
Tu par to mednieku domāji sevi?
-Tātad Tu tomēr gribi [smaids]. Labi - R nolēma - tūlīt ielūgšu H uz kafiju, lai apspriestu šo lēmumu.
Tas ir pretdabiski.
-Es esmu pretdabisks.[Šis SMAIDS!!!]
...
-Pirms Tu izšķiries par kādu lēmumu, Tev der zināt: Degsme pret Tevi puto kā Tavu ķidu putukrējums. Ļoti neatkarīgs ēdiens.
Tā nav degsme. Tā ir izvarošana.
-Te pārmērības ir vietā un laikā.
Man novēl elli.
-Es nekautrēšos atzīt, ka pieļāvu tādu domu. Ar Tevi ir viegli [priecīga un atvieglota ir viņa seja] |
|
|
