tu atver acis, sniegs vēl snieg, nedaudz smalkāk un retāk. sejā parādās smaids, laikam no zila gaisa un koku galotnēm. tu piecelies sēdus un jūti, visu skaistāku, nekā iepriekš. kāds mazs dzinulis liek strauji piecelties un smaidīt, pat smieties, un tu mazliet pat balsī iesmejies! esi nedaudz pārsteigta, par ķermeņa reakciju, bet smaidi tā pat.
pāris soļi un tu jau esi uz taciņas, kājas pašas ved iekšā skaistumā un laimē. dzinulis krūtīs kurbulē mazu satricinājumu, tādu sīku laimīgu drebuli. un re, dīz jau klāt ir transports ar kādu tu atbrauci, tas sola drīzu siltumu un ērtumu, mieru.
risinājums ir rokā.

(Reply to this) (Thread)

Katram cilvēkam vajadzētu vienu dienu mēnesī, kad tas dodas prom no visa un pārdomā visu, īpaši savus mērķus. Šādi var ļoti sakārtoties un ar lielu jaudu iet savu dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Obligāti- jāredz skaistums!

(Reply to this) (Parent)