|
Feb. 13th, 2018|12:02 pm |
tu atver acis, sniegs vēl snieg, nedaudz smalkāk un retāk. sejā parādās smaids, laikam no zila gaisa un koku galotnēm. tu piecelies sēdus un jūti, visu skaistāku, nekā iepriekš. kāds mazs dzinulis liek strauji piecelties un smaidīt, pat smieties, un tu mazliet pat balsī iesmejies! esi nedaudz pārsteigta, par ķermeņa reakciju, bet smaidi tā pat.
pāris soļi un tu jau esi uz taciņas, kājas pašas ved iekšā skaistumā un laimē. dzinulis krūtīs kurbulē mazu satricinājumu, tādu sīku laimīgu drebuli. un re, dīz jau klāt ir transports ar kādu tu atbrauci, tas sola drīzu siltumu un ērtumu, mieru.
risinājums ir rokā. |
|