| Bez ironijas - latvietis tipiskais |
[May. 20th, 2015|08:45 am] |
Žēl, ka šim vārdu savienojumam "latvietis tipiskais" piejaucēta ironija, nožēla un, bieži vien, arī rūgts izsmiekls. Es gribētu, lai tas nestu tieši pretēju asociāciju, par latviešos raksturīgo runājot ar lepnumu un apbrīnu.
Lūk, arī mēs esam latvieši tipiskie - vienmēr esam kā būtisku uzlūkojuši izglītošanos dzīves garumā. Un jā, tāpat kā daudziem latviešiem, mums ir sapnis par lielu mājas bibliotēku (latviešu unikaliāte šajā aspektā nudien netiek pienācīgi novērtēta - lielā kāre lasīt grāmatas un izglītoties, liels skaits lielāku un mazāku māju bibliotēku latviešu ģimenēs).
Doma ir reiz nojaukt divu istabu starpsienu un izveidot to savu, ar atpūtas krēsliem un tējas galdu, ar izeju uz dārzu :), lai vakarus varam veltīt klusiem brīžiem un grāmatām, viedām sarunām par pasaulīgo, cilvēces klupieniem un uzvarām, par to, kā dzīvot labāk, kā arī lai varam viens otram sūkstīties par to, ka jaunā paaudze vairs grāmatas nelasa.:)
Šo vēlmi vēl jo vairāk pastiprina fakts, ka latvieši sākuši biežāk rakt un meklēt atbildes savā dārziņā, un pēdējā laikā latviešu valodā iznāk tik daudz vērtīgas literatūras (šeit nav runa par pasaules bestselleriem).
Vai mēs to paveiksim? Ak jel, ļoti ceru, ka tie nepaliks tikai trīsdesmitgadnieku sapņi, kas bieži vien izplēn līdz ar straujo dzīves skrējienu un ikdienišķām rūpēm. |
|
|