kristiaana

un es gribu aizmirst pilnīgi visus brīžus, kad es biju ar tevi. gan tos pabaisos - kad likās, kad tavi vārdi bija kā kājas spēriens pakrūtē, no kuriem man aizsitās elpa un sāpēja drausmīgi. gan - vēl vairāk - tos brīžus, kad likās, ka mēs esam tuvi, kad likās, ka mēs viens otru saprotam. jo izrādījās - ka tie ir meli. tu ļoti, ļoti labi prati melot. es nevarēju saprast, kad tu runā patiesību un kad - melo. es visu laiku domāju, ka tu runā patiesību. bet izrādījās citādāk - tu visu laiku meloji un tikai pašās beigās atzini, ka visu laiku esi izlicies un melojis. nē, tu neteici, ka melojis. tu teici, ka esi izlicies - tas laikam tavā izpratnē neskaitās pie melošanas. es gribētu, lai es nekad, nekad, nekad tevi nebūtu satikusi.

Esmu pazaudējusi gan ticību, gan cerību, gan mīlestību.

Vienu dienu mani gandrīz nobrauca mašīna - uz gājēju pārejas. Žēl, ka gandrīz.
Tas ir arī viss, kā man šobrīd ir žēl.
Pašai sevis - nē. Man ir vienalga.
Man viss ir kļuvis vienaldzīgs.
Man piezvanīja mamma un stāstīja, kā iet mājās - nekā īpaši labi jau neiet. Un man bija vienalga.
Nē, man vēl nav vienalga.
Ja būtu pilnīgi vienalga, tad es tik daudz neraudātu.
Bet tas tukšums, kas manī mīt, ir drausmīgs - šķiet, ka tas drīz mani aprīs - ar visām panckām. Cik grūti ir izlikties.

Pašas vienkāršākās lietas.
Var sarežģīt līdz ārprātam.
Sapīt mezglos,
Satīt dzīparus mudžekļos,
Ko atraisīt var tikai ar laiku
Un lielu, lielu pacietību.
Ja tā dzija ir bijusi tik skaista,
Ka ir tā vērts.
Var arī to pārraut.
Un tad sasiet no jauna.
Vai nesasiet...

Vai tā dzija bija tik skaista?

Priekšniece šodien baigi uzcirtusies - smukā, sarkanā mētelītī. Vispār eleganta siviete, nav ko teikt. :)

Kad es precēšos, es pilnīgi noteikti zinu, kāda būs mūsu pirmā dziesma. Instrumentu - Zemeslodes. :)
Domāju, ka Mīļums neiebildīs. Viņam arī tā dziesma patīk.