Kurvjzieža kontemplācijas

- Saulē ir pāri 40 grādiem, kājas stieg asfaltā. Kāpēc šādā svelmē tik daudz sieviešu ģērbušās melnā?
- Daudzas, domājams, ir bēgles no Abhāzijas. Gandrīz katra nesen zaudējusi vīru, brāli vai dēlu.

Iistais staastaamais buus tad, kad atgrieziishos Latvijaa. Shobriid Kobuleti ir paaraak silts un mitrs, paaraak daudz juuras, saules un laiskuma, lai es speetu nodoties kaadai apcerei un atminju sakaatroshanai. Tagad esmu speejiiga tikai uz sajuutaam un juutaam.
Gruzija ir ljoti, ljoti skaista, ljoti, ljoti noplukusi, izpostiita un nabadziiga. Es laikam nespeeshu par sho zemi un shejienes cilveekiem nedz domaat, nedz runaat bez sajuusmas, kaa arii smaceejosha aizkustinaajuma un liidzjuutiibas kamola kaklaa.

Manaa sominjaa visas kabatinjas ir piebaaztas ziimiiteem, uz kuraam ir telefona numuri un adreses. Taas man liidz ar veertiigu padomu guuzmu sadevushi gan viirieshi, gan sievietes - nejaushi celjabiedri starppilseetu mikroautobusos, saldeejuma paardeveeji, oficianti vai vienkaarshi uz ielas sastapti ljaudis, kuriem esmu jautaajusi celju. Taa - katram gadiijumam, ja man rastos kaadas gruutiibas, ja draudeetu iespeeja palikt bez vakarinjaam vai naktsmaajaam. Vai vienkaarshi sagribeetos paciemoties.

Nuja. Mazliet palasiishu, kaa Jums te gaajis un doshos mekleet, kur apeest kaadu sulugunji.

Mana māmuļa ir jūtami mainījusies. Nu jau kādu pusgadu neesmu dzirdējusi neizpratnes pilnus pārspriedumus par trīsdesmitgadniekiem, kuri nez kādēļ neprecas. Tagad tos aizstāj nevilšas piezīmes par to, ka, redz - jā, tagad tik daudzi ap tiem 35-40 šķiras, jo īpaši vīrieši (šis vārds parasti tiek izrunāts mazliet skaļāk), un daudzi no viņiem ir ļoti jauki, prātīgi cilvēki, kā, piemēram, kolēģes ļoti patīkamais, izskatīgais dēls, un visādi dzīvokļu kredīti arī viņiem jau nomaksāti, bērni paaugušies...

Taču šorīt tas nebija galvenais.
- Zini, es tevi gribēju lūgt nākamtrešdien...
- Piedod, mamm, es tieši gribēju tev pateikt - nākamtrešdien es nebūšu Latvijā, otrdien es lidoju uz Gruziju.
- Tu esi TRAKA!!!!! Vai tu avīzes nelasi?!!! Tur taču ŠAUJ!!!!Kāpēc tu man agrāk neteici?!!! Es būtu... es nezinu ko izdomājusi, bet atrunājusi tevi no kaut kā TĀDA!!!
- Tieši tāpēc arī neteicu. Un tagad jau ir par vēlu, biļetes nopirktas, nauda samaksāta, atvaļinājums paņemts.
- Ārprāts! Un ar ko tu kopā brauc?
- Ēeeeeeee...ar kādu paziņu... (es taču sevi kaut cik pazīstu, vai ne?)
- Ar sievieti?
- Jā!
- Kāda no draudzenēm? Kolēģe? Kas viņa tāda ir? Es viņu pazīstu?
- Eee...Mmmmm...
- Nu, nu - ? Ko stosties? Tas īstenībā ir kāds vīrišķis, vai ne? Pasaki godīgi - tu ar kādu jau labu laiku satiecies un man par to neesi stāstījusi, vai ne?

Jāpiezīmē, ka pēdējais apgalvojums ir visnotaļ patiess, bet tam nav nekāda sakara ar manu ceļojumu, kurā es dodos viena. Tāpēc apmulsusi klusēju. Māmuļas acis iedegas - apmēram tā, kā manā Korsikas periodā.

- Mammu, es apsolu, kad atgriezīšos, es tev izstāstīšu, ar ko es tur biju un kā gāja.
- Apsoli, ja?
- Apsolu.

Tā. Tagad jāiztur vēl tikai trīs dienas!

Aviobiļetes Rīga-Tbilisi & Tbilisi-Rīga jau nopirktas. Tā vienkārši - aizmiedzu acis, pastiepu meitenei kredītkarti un ļāvu, lai viss notiek. Tagad jau par vēlu. Tagad mani nevar vienkārši nepalaist no darba, es nevaru pārdomāt tāpēc, ka nav kompānijas, tāpēc, ka nav ne jausmas par naktsmītnēm un izskatās, ka viesnīcai var nepietikt naudas. Es turp došos. Jo nauda taču jau samaksāta!