![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mani lielākoties nokaitina nevis viedoklis par kādu konkrētu tēmu, bet gan forma, kā tiek paziņotš. Lielākoties- "ir tikai tā, kā es domāju".
Ir divas reizes, kad pati atkāpos no tā sauktā dāmas statusa: 1- par atbildību- viens skuķis spriedelēja, vai viņai jāsaka saviem vecākiem (ar kuriem viņa dzīvo kopā), ka ir Aids slimniece. varbūt vairāk salecos tieši par to, kā cilvēki nevietā demonstrē savu varu. 2- kad viena man liela cibas autoritāte paziņoja kaut ko līdzīgu "ir daži nabadziņi, kas man te lēkā apkārt, bet tie jau diez kas nav". Tas kaut kā sakrita ar manu sajūtu, ka durvis ir ciet un tās nevērs vaļā.
Ir divas reizes, kad pati atkāpos no tā sauktā dāmas statusa: 1- par atbildību- viens skuķis spriedelēja, vai viņai jāsaka saviem vecākiem (ar kuriem viņa dzīvo kopā), ka ir Aids slimniece. varbūt vairāk salecos tieši par to, kā cilvēki nevietā demonstrē savu varu. 2- kad viena man liela cibas autoritāte paziņoja kaut ko līdzīgu "ir daži nabadziņi, kas man te lēkā apkārt, bet tie jau diez kas nav". Tas kaut kā sakrita ar manu sajūtu, ka durvis ir ciet un tās nevērs vaļā.