Kurvjzieža kontemplācijas

ļoti smird. cik ļoti, sajūt tikai tad, kad pats vairs nepīpo. a tā - es jau gadus ... četrus!!! nesmēķēju. uz valsts svētkiem būs apaļi četri gadi, mī un žē, kā tas laiks skrien (vai tomēr trīs). vo. lai nu kā, man pārāk grūti gāja atmešana, lai apsvērtu domu par atsākšanu. un vēl, manai māsai, kura vēl joprojām pīpē, drūp zobi un ģīms arī ir gauži krunkaināks (bet tas varbūt aiz tam, ka viņai nav omulīgo apaļumu, kas krunkas uzpolsterē) (un pie labas gribēšanas šitās abas ir saglābjamas vainas). kas vēl - slaidākas, protams, ir pīpētājas, bet tām arī labāk redzams, kur kas nošļucis vai nokāries.