Jauka bija nedēļas nogale, bezgala jauka! Ir savs šarms ceļojuma apspriešanā ar cilvēkiem, kas tevi saprot no pusvārda.
- Ā, tā ir tā pati baznīca, kad iziet no viesnīcas, uzreiz pāri tiltam, pa kreisi augšā kalnā, ja?
- Jā, tā pati. Un šitā kafejnīca ir uz tās ieliņas, pa labi no skvēra...nu, tu jau zini, kura skvēra.
Un vīna bija tieši tik daudz, lai mūsu improvizācijai pa čašašuli tēmu būtu ko uzdzert visa vakara ilgumā. Un tie gruzīnu puiši savas sērīgi stieptās meldijas dziedāja un spēlēja iekš diskiem, kamēr mēs ēdām, dzērām, nākotni plānojām un žvadzējām. Ai, jauki bija, māja smaržoja pēc kinzas, bazilika un pusduča citu garšvielu, pat kaķi, nākdami pie manis gultā, likās kā tikko Kaukāza krodziņu pametuši.
Nākamajā rītā, tikko biju izkārpījusies, vārgumu pārvarējusi un traukus nomazgājusi, atnāca Solvita un sākās viss no gala.
Vakarvakarā aizmigu, viegli sagurusi, ļoti iedvesmota un gandrīz laimīga.
- Ā, tā ir tā pati baznīca, kad iziet no viesnīcas, uzreiz pāri tiltam, pa kreisi augšā kalnā, ja?
- Jā, tā pati. Un šitā kafejnīca ir uz tās ieliņas, pa labi no skvēra...nu, tu jau zini, kura skvēra.
Un vīna bija tieši tik daudz, lai mūsu improvizācijai pa čašašuli tēmu būtu ko uzdzert visa vakara ilgumā. Un tie gruzīnu puiši savas sērīgi stieptās meldijas dziedāja un spēlēja iekš diskiem, kamēr mēs ēdām, dzērām, nākotni plānojām un žvadzējām. Ai, jauki bija, māja smaržoja pēc kinzas, bazilika un pusduča citu garšvielu, pat kaķi, nākdami pie manis gultā, likās kā tikko Kaukāza krodziņu pametuši.
Nākamajā rītā, tikko biju izkārpījusies, vārgumu pārvarējusi un traukus nomazgājusi, atnāca Solvita un sākās viss no gala.
Vakarvakarā aizmigu, viegli sagurusi, ļoti iedvesmota un gandrīz laimīga.