Nu, tas tak ir normāli. Ķīmijai jābūt abpusējai.
Un tas, kurš ko izvēlas, arī ir, nu, vairāk attieksmes jautājums, tas, kā tev tīk sevi nostādīt. Jebkurās attiecībās jebkurš var teikt gan "vot, cik veikli es viņu nocopēju", gan "ārprāts, es viņu ieraudzīju un nevarēju pretoties šim valdzinājumam", gan pat "ha, viņš/-a jau domā, ka savāca mani, bet patiesībā es ļoti veikli savācu viņu!". A patiesībā jau tas, kurš tiek "savākts", ir ieguldījis kopābūšanā tikpat enerģijas kā tas, kurš pats ir "savācis". (Ko var elementāri pārbaudīt, mēģinot nocopēt kādu, kuram tu nafig neesi vajadzīga - nu kaut izstiepies, nesanāks.)
Un tas, kurš ko izvēlas, arī ir, nu, vairāk attieksmes jautājums, tas, kā tev tīk sevi nostādīt. Jebkurās attiecībās jebkurš var teikt gan "vot, cik veikli es viņu nocopēju", gan "ārprāts, es viņu ieraudzīju un nevarēju pretoties šim valdzinājumam", gan pat "ha, viņš/-a jau domā, ka savāca mani, bet patiesībā es ļoti veikli savācu viņu!". A patiesībā jau tas, kurš tiek "savākts", ir ieguldījis kopābūšanā tikpat enerģijas kā tas, kurš pats ir "savācis". (Ko var elementāri pārbaudīt, mēģinot nocopēt kādu, kuram tu nafig neesi vajadzīga - nu kaut izstiepies, nesanāks.)