Ja pa skarbo, tad mana vecmamma bija savam tēvam kopsummā 9. bērns / 5. izdzīvojušais no trešās sievas ( pirmās 2 nomira dzemdībās). Tas dzīvnieciskās izlases mehānisms mums tomēr samazinājies.
Tomēr šobrīd (kad strādāt sanāk ar ģimenēm) visvairāk ir redzams mīlestības trūkums pret bērnu kā tāds. Tieši tādās- it kā ārēji pilnīgi normālās ģimenēs. UN tur pilnīgi vienalga, kādās skolās bērnu māca, kādas drēbes ģērbj, cik milzīgu atbildību vecāki pauž un vaidēdami nes.
Tomēr atceros Puškinu, kurš mīlēja savu aukli, ne māti. Var jau būt, ka mātei to nemaz nevajadzēja. Varbūt tieši tas mums šobrīd traucē ( bērni nevis paši par sevi, bet "priekš " manis).
Tomēr šobrīd (kad strādāt sanāk ar ģimenēm) visvairāk ir redzams mīlestības trūkums pret bērnu kā tāds. Tieši tādās- it kā ārēji pilnīgi normālās ģimenēs. UN tur pilnīgi vienalga, kādās skolās bērnu māca, kādas drēbes ģērbj, cik milzīgu atbildību vecāki pauž un vaidēdami nes.
Tomēr atceros Puškinu, kurš mīlēja savu aukli, ne māti. Var jau būt, ka mātei to nemaz nevajadzēja. Varbūt tieši tas mums šobrīd traucē ( bērni nevis paši par sevi, bet "priekš " manis).