Redz, čaukstēšanu es uztveru kā ko tādu, kas man neko īsti nevar padarīt. Nu, labi - ja tieši apmelo darba jautājumos, un pašai tev gadās to uzzināt pārāk vēlu, lai veiksmīgi atspēkotos, tad ir nepatīkami.
Bet brīžos, kad saskaros ar klaju rupjību vai spēka demonstrējumiem, vai pat tikai stulbu cietpaurību - piemēram, oponents skaļi un nesatricināmi izbrēc pilnīgas aplamības, un dzird tikai sevi - es sajūtos bezpalīdzīga. Tas mani neaizkaitina, bet rada klusu izmisumu. Un tā ir sliktākā no iespējamām reakcijām.
Bet brīžos, kad saskaros ar klaju rupjību vai spēka demonstrējumiem, vai pat tikai stulbu cietpaurību - piemēram, oponents skaļi un nesatricināmi izbrēc pilnīgas aplamības, un dzird tikai sevi - es sajūtos bezpalīdzīga. Tas mani neaizkaitina, bet rada klusu izmisumu. Un tā ir sliktākā no iespējamām reakcijām.