Kurvjzieža kontemplācijas

Ak, nu faktiski jebkāda (sievietes) dzimuma acīs iebāšana nevietā.
Piemēram, Muktupāvela man liekas (iespējams, viņai pašai liekas) dikti feministiska. Ar "sievietes rullē", "sievietes tādas un šitādas" un "vīrieši-memļaki". Man šķiet dikti nekruta.
Vai jebkādi kareivīgi izteikumi iz sērijas "nu, un kāpēc lai sieviete nevarētu... (ieņemt tādu un tādu amatu, darīt to un to)?" - sieviete var, viņai ir tiesības to darīt (vēl joprojām runāju par mūsdienām), tad attiecīgi būtu nevis jāizkliedz saukļi, bet jādara. Vai arī "es esmu sieviete un māte, tāpēc man ir tiesības... (kavēt darbu, jo bērnam ir b/d izlaidums, saņemt tādu pašu atalgojumu kā kolēģim, kurš biežāk sēž virsstundas utt.)".
Pieļauju, ka "īstajā" feminismā "sieviete ir vienlīdzīga vīrietim un tāpēc viņai ir tādas pašas tiesības (un pienākumi)" un "sievietes dzīve atšķiras no vīrieša dzīves, tāpēc sievietei vajag citus spēles noteikumus" netiek jaukti vienā putrā, bet "sadzīves" feminisms biežāk izklausās kā "sieviete ir krutāka par vīrieti, tāpēc viņai jābauda īpaša cieņa un attieksme".

(A par politiķiem piekrītu. Then again, es droši vien būtu arī nožēlojams santehniķis.)