Hm, atliek piekrist. Jo nereti ir diezgan grūti uzminēt, kā tulkojams kāds verbālais izvirdums - kā tvaika nolaišana, vai arī tiešām autors alkst pēc līdzjūtīga pleca (jo, iespējams, nespēj sev tādu sagādāt klātienē)... Pašķirstu atmiņā savus līdzšinējos klabējumus un atzīstu, ka ar tiešumu nevaru lepoties. Laikam vainīgs mēģinājums uzturēt "dzelzs lēdijas" tēlu... Bet ir, ir bijuši gadieni, kad tiešā tekstā saku - lūk, tagad slapinu jūsu vesti, mīļie cibiņi :)