Es tā daru bieži, tb, kaut kādas frāzes ar man vien zināmu zemtekstu, bet bez ķiķināšanas. Un tas nozīmē, ka man ir pavīdējusi kāda doma, priekšnojauta, kas vēl nav gatava pārvērsties taustāmā/stāstāmā formā. Un tātad pāragri par to klāstīt terminos kā - punkts viens, punkts divi un tā.