Pusaudži man mēdz izraisīt bailes. Viņos ir tik trausla tā robeža starp racionālo un iracionālo. Viņi mēdz būt tik izmisīgi, nelaimīgi un plēsīgi. Saskarsmē ar viņiem tu nekad nezini, vai izmantot loģiku vai savas pieticīgās zināšanas par instinktiem un refleksiem. Tas, ka es vēl neesmu stīva, veca kundzīte, aizpūderētām krunkām, bet tīri labi atceros savus padsmit gadus neko neatvieglo drīzāk padara vēl baisāku. Jo es arī biju luminiscējošas emociju drazas pārpilna līdz vemšanai, vienmēr tuvu izmisumam un plēsīgumam.