Kurvjzieža kontemplācijas

Toties es vai katru dienu, arī šeit Cibā, dzirdu kaut ko līdzīgu: "Tu, mīļā rīdziniec, mani nekad nesapratīsi.", kaut gan šeit visi vienlīdz bikses un brunčus tādos pašos vien ofisos deldējam, zem tādām pašām dienasgaismas spuldzēm, tādos pašos monitoros blenzdami.
Da kāda Tu vairs lauciniece?! Un ko tad - ja divdesmit gadu vecumā kāds kursabiedrs vīpsnājis par tavu dialektu, tad turēt ttagad uzmestu lūpu? Es varbūt vēl tagad šņukstētu par to, ka septītajā klasē labāk barotas meitenes vīpsnāja par maniem novalkātajiem zābakiem, bet tas manī šķiru naidu nez kāpēc nav saglabājis.