Kurvjzieža kontemplācijas

Skatījos "Pērn Marienbādē", pilnu nervozām kaislībām un smalkajām kaitēm, un mazliet iemīlējos galvenās varones trauslumā, par spīti visam manierīgumam. Kā jau parasti simtiem āķīšu saslēdza manu dzīvi ar ekrānā redzamo. Nekad nekas nav noticis tā, bet tomēr vismaz reizi mūžā esmu ilgojusies, mīlējusi, skumusi vai cerējusi tieši ar šādu frāzi, tieši ar šādu skatienu, tieši šādi pie strūklakas stāvot. Un nav mana vaina, ka Prusts to visu pateicis daudz agrāk un talantīgāk par mani. Un nav mana nelaime, ka man nekad nebūs tik daudz šarma un grācijas, cik tai sievietei melnajās mežģīnēs un baltajā peņuārā.